Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JĒKABA VĒSTULE 1 Bible Online

JĒKABA VĒSTULE 1 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JĒKABA VĒSTULE 1

¹Jēkabs, Dieva un Kunga Jēzus Kristus kalps, sūta sveicienu divpadsmit ciltīm, kas dzīvo izkaisītas.

²Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdinā-šanās,

³Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana sagādā izturību.

⁴Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim, un jums nebūtu nekāda trū-kuma.

⁵Bet ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.

⁶Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim.

⁷Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos,

⁸Lai nedomā, ka viņš no tā Kunga ko saņems.

⁹Bet lai zemais brālis lepojas ar savu augstumu,

¹⁰Bet bagātais ar savu zemumu, jo kā zāles zieds viņš iznīks.

¹¹Jo saule uzlec ar savu svelmi un izkaltē zāli, un viņas zieds nokrīt, un tās vaiga skaistums iet bojā. Tāpat bagātnieks novītīs savās gaitās.

¹²Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas viņu mīl.

¹³Neviens kārdināšanā lai nesaka: Dievs mani kārdina, jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats viņš neviena nekārdina.

¹⁴Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama.

¹⁵Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks, padarīts, dzemdē nāvi.

¹⁶Nemaldaities, mani mīļie brāļi!

¹⁷Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes zemē, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.

¹⁸No brīvas gribas viņš mūs ir dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu savā ziņā viņa radījumu pirmaji.

¹⁹Zinait, mani mīļie brāļi: lai ikviens eilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties,

²⁰Jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību.

²¹Tāpēc nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.

²²Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.

²³Jo, ja kads ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī.

²⁴Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija.

²⁵Bet kas, ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.

²⁶Ja kāds šķietas Dievam kalpojam un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tā kalpošana ir velta.

²⁷Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu.