Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA SOG̒U 19 Bible Online

SOG̒U 19 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

SOG̒U 19

¹Tanīs dienās nebija Israēlā ķēniņa, un tad notika, ka kāds Ievīts piemita Ēfraima kalnu pašā attālākā novadā kā svešinieks, un tas ņēma sev blakus sievu no Betlēmes Jūdā.

²Bet viņa blakus sieva, pie viņa būdama, bija piekopusi netiklību, un pēdīgi aizgāja projām no viņa un atgriezās sava tēva namā Betlēmē Jūdā; tur viņa sabija kādus četrus mēnešus.

³Tad viņas vīrs cēlās un gāja tai pakaļ nolūkā mīlīgi ar viņu parunāt un to pierunāt, lai tā griežas pie viņa atpakaļ; arī viņa puisis un pāris ēzeļu bija viņam līdzi. Viņa to ieveda sava tēva namā, un, kad tās sievietes tēvs viņu ieraudzīja, tad viņš nāca tam priecīgi pretī.

⁴Un šīs sievietes tēvs, viņa sievas tēvs, to paturēja pie sevis, un viņš tur palika trīs dienas; un tie ēda, un dzēra, un palika tur arī naktis.

⁵Bet ceturtajā dienā viņš agri no rīta apjozās, lai dotos ceļā, bet tad šīs jaunās sievietes tēvs sacīja savam znotam: „Stiprini savu sirdi ar kumosu maizes, tad jūs varat iet!“

⁶Tad tie apsēdās un ēda un dzēra abi kopā; tad jaunās sievietes tēvs sacīja tam vīram: „Dari man pa prātam un paliec pa nakti, un lai tavai sirdij būtu patīkami!“

⁷Bet kad vīrs cēlās, lai ietu projām, tad viņa sievas tēvs to pierunāja, un viņš tur palika un vēl pārnakšņoja.

⁸Kad nu viņš piektajā dienā jo agri no rīta apjozās, lai dotos ceļā, tad jaunās sievietes tēvs sacīja: „Stiprini savu sirdi un pakavējieties vēl viens pie otra, līdz šīs dienas ēnas pastiepsies gajras!“ Un tie vēl reiz ēda abi kopā.

⁹Un kad nu vīrs piecēlās, lai dotos ceļā, viņš un viņa blakus sieva un viņa puisis, tad viņa sievas tēvs, jaunās sievietes tēvs, tam sacīja: „Redzi, ka diena ir sarukusi uz pievakara pusi; paliec šeit pa nakti! Redzi, kā šī diena jau tuvojas vakara laikam; paliec pa nakti, un lai tava sirds labi jūtas, bet jūs paspēsit rītā agri posties ceļam un atgriezties savās mājās.“

¹⁰Bet vīrs vairs negribēja pārnakšņot, viņš cēlās un devās ceļā un nonāca pretim Jebusai, tas ir Jeruzālemei, un pie viņa bija pāris apseglotu ēzeļu un arī viņa blakus sieva.

¹¹Kad tie bija nonākuši līdz Jebusai, tad bija jau pavakars, un viņa puisis sacīja savam kungam: „Nāc jel, iegriezīsimies šinī jebusiešu pilsētā, lai mēs tur varētu pārnakšņot!“

¹²Bet viņa kungs tam atbildēja: „Mēs nenogriezīsimies uz šo sveštau-tiešu pilsētu, kas nepieder pie Israēla bērniem, bet mēs iesim tālāk, tai gājām, uz Gibeu.“

¹³Tad viņš sacīja savam puisim: „Nāc, lai mēs tuvojamies vienam no „iem ciemiem un paliekam pa nakti vai nu Gibeā, vai arī Rāmā!“

¹⁴Un tie devās tālāk, bet saule tiem norietēja, kad viņi bija pie Gibeas, kas pieder Benjamiņam.

¹⁵Un tie tur nogriezās no ceļa, lai iegrieztos un pārnakšņotu Gibeā, un kad tas tur nonāca, tad viņš palika pilsētas tirgus laukumā, jo tur nebija neviena cilvēka, kas viņu būtu uzņēmis pārnakšņošanai savā namā.

¹⁶Un redzi, kāds vecs vīrs nāca vakarā no sava darba tīrumā, un šis vīrs ari bija no Ēfraima kalniem, bet piemita kā svešinieks Gibeā, kurpretī paši pilsētas iemītnieki bija no Benjamiņa cilts.

¹⁷Un kad tas pacēla savas acis, tad viņš ieraudzīja šo ceļa vīru pilsētas tirgus laukumā, un vecais vīrs sacīja: „Uz kurieni tu eji? Un no kurienes tu nāc?“

¹⁸Tas viņam atbildēja: „Mēs nākam no Betlēmes Jūdā un ejam uz tālākiem Ēfraima kalnu novadiem, jo no turienes es esmu. Es biju nogājis uz Betlēmi Jūdā un tagad eju uz tā Kunga namu, bet te nav neviena, kas būtu ar mieru mani uzņemt savā namā.

¹⁹Tomēr salmi un barība mums ir mūsu ēzeļiem, un man un kalponei un šim puisim, kas pavada tavu kalpu, ir arī maize un vīns; ne šādā, ne tādā ziņā mums nav nekāda trūkuma.“

²⁰Tad vecais vīrs sacīja: „Miers lai ir ar tevi! Un ja tev kā trūkst, tad tas lai ir mana bēda! Tikai nepārnakšņo uz šī atklātā laukuma!“

²¹Un viņš to veda savā namā un deva ēzeļiem barību; un kad tie bija savas kājas nomazgājuši, tad tie ēda un dzēra.

²²Kamēr tie savu sirdi atspirdzināja, pilsētas viri, bezdievīgi ļaudis, ielenca namu, dauzījās pie durvīm un sauca veco vīru, kas bija nama īpašnieks, teikdami: „Izdod mums to vīru, kas ir ienācis tavā namā, mums ar viņu ir darīšana!“

²³Bet vecais vīrs, nama īpašnieks, izgāja pie tiem ārā un sacīja: „Ne tā, mani brāļi! Nedariet tik ļauni; pēc tam, kad šis vīrs ir ienācis manā namā, nedariet tāda kauna darba.

²⁴Redzi, man ir meita, kas vēl ir jaunava, un arī viņa blakus sieva, tās es jums izvedīšu, tiešām, un jūs varat viņas piesmiet un rīkoties ar tām, kā vien tas jūsu prātam labi patīk, bet šim vīram nedariet nekādu apkaunojumu.“

²⁵Bet tie ļaudis negribēja viņam klausīt; tad ceļa vīrs sagrāba savu blakus sievu un izvilka to ar varu pie viņiem ārā, —un viņi to paņēma un piekopa ar to netiklību visu nakti līdz rītam, un, tikai, gaismai austot, viņi to atlaida.

²⁶Tad šī sieva nāca, kad rīts bija ausis, nokrita pie zemes priekš tā vīra nama durvīm, kur iekšā atradās viņas kungs, un palika tur guļot līdz lielai gaismai.

²⁷Kad nu no rīta cēlās viņas kungs un atvēra nama durvis, lai izietu ārā un dotos ceļā, tad, redzi, pie pašām nama durvīm zemē gulēja viņa blakus sieva, ar abām rokām pieķērusies slieksnim.

²⁸Un viņš tai sacīja: „Piecelies, mēs gribam doties ceļā!“ Bet viņa neatbildēja. Tad viņš to uzcēla uz sava ēzeļa un devās ceļā uz savu dzīves vietu.

²⁹Kad nu viņš nonāca savā namā, tad viņš ņēma nazi un savu blakus sievu, sagrieza to ar visiem kauliem divpadsmit gabalos un izsūtīja tos pa visiem Israēla novadiem.

³⁰Tad ikviens, kas to redzēja, sacīja: „Tas nav noticis, un tāda lieta nav pieredzēta kopš tiem laikiem, kad Israēla bērni iznāca no Ēģiptes zemes, līdz pat mūsu dienām. Tad nu ņemiet to vērā, apspriedieties un sakait vārdu!“