Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA SOG̒U 20 Bible Online

SOG̒U 20 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

SOG̒U 20

¹Tad visi Israēla bērni izgāja laukā, un draudze sapulcējās kā viens vienīgs vīrs, sākot no Dana līdz Bēršebai, arī Gileādas zeme, pie tā Kunga Micpā.

²Un visi tautas vadītāji nostājās kopā, itin visi, —visas Israēla ciltis sanāca kopā Dieva tautas draudzē, četrsimttūkstoš kājnieki, kas bija bruņoti ar zobeniem.

³Un Benjamīna bērni dzirdēja, ka Israēla bērni ir sapulcējušies Micpā. Bet Israēla bērni jautāja: „Paskaidrojiet, kā šis ļaunais notikums ir norisinājies?“

⁴Tad tas vīrs, tas Ievīts, nomaitātās sievas vīrs, atbildēja un sacīja: „Es nonācu kopā ar savu blakus sievu Gibeā, kuļ-a atrodas Benjamīna daļā, lai tur paliktu par nakti.

⁵Tad sacēlās pret mani Gibeas varas vīri, un tie mani aplenca nakts laikā tanī namā; mani pašu viņi bija nodomājuši nogalināt, bet manu blakus sievu tie izvaroja tā, ka tā nomira.

⁶Tad es ņēmu savu blakus sievu, sadalīju viņu gabalos, un šos gabalus es izsūtīju pa visām Israēla dzimtīpašumu daļām, jo tie ir izdarījuši asinsdarbu un negantību Israēlā.

⁷Jūs visi esat še sapulcējušies, jūs, Israēla bērni; tad nu tagad, šeit pat, pārrunājiet šo notikumu un pieņemiet lēmumu!“

⁸Un visa tauta vienprātīgi cēlās kā viens vienīgs vīrs un sacīja: „Mēs neiesim neviens savā teltī, un mēs neviens neatgriezīsimies savā namā,

⁹Bet rīkosimies ar Gibeu tā, ka celsimies pret to, kā mesli krīt!

¹⁰Mēs ņemsim desmit vīrus no simta no itin visām Israēla ciltīm, tāpat simts vīrus no tūkstoša un tūkstoš vīrus no desmit tūkstošiem, tie lai sagādā ceļa maizi karaspēkam, lai mēs varētu iet karot pret Gibeu Benjamīna ciltī, kas sadu vispārēju apkaunojumu ir nodarī-jusi Israēlam.“

¹¹Un tā sapulcējās visi Israēla vīri pret šo pilsētu, tik cieši saslēgušies kopā kā viens vienīgs vīrs.

¹²Un Israēla ciltis izsūtīja vīrus pa visu Benjamīna cilti, sacīdamās: „Kas tas ir par ļaunu darbu, kas pie jums ir noticis?

¹³Tad nu tagad izdodiet tos vīrus, šos ļaundarus, kuri atrodas Gibeā, lai mēs viņus nogalinām, un lai ļaunums tiktu no Israēla izskausts!“ Bet Benjamīna bērni negribēja klausīt savu brāļu, Israēla bērnu, balsi.

¹⁴Un Benjamīna bērni sapulcējās no tām pilsētām, kas bija Gibeas apkārtnē, lai dotos karā pret Israēla bērniem.

¹⁵Un Benjamīna karotāju no pilsētām, kas tika tanī dienā iesaukti un pārbaudīti, bija divdesmit seši tūkstoši ar zobeniem apbruņotu vīru, neskaitot Gibeas iedzīvotājus, kur tika iesaukti septiņi simti izlasītu vīru.

¹⁶Starp visiem šiem vīriem septiņi simti bija izlasīti vīri, kas bija kreiļi; visi tie meta akmeņus ar lingu uz mata, ka tie negāja garām.

¹⁷Un Israēla vīru, kas tika pārskaitīti, neieskaitot Benjamīna vīrus, bija četri simti tūkstoši, visi apbruņoti ar zobenu, un visi tie bija cīņai spējīgi karavīri.

¹⁸Tā Israēla bērni cēlās, nogāja uz Bēteli un vaicāja Dievu un sacīja: „Kurš no mums lai dodas pirmais karā pret Benjamiņā dēliem?“ Un tas Kungs viņiem atbildēja: „Lai Jūda sāk!“

¹⁹Tad Israēla bērni cēlās agri no rīta un uzcēla teltis pret Gibeu.

²⁰Tā Israēla vīri izgāja cīnīties pret Benjamiņu, un viņi gatavojas kaujai ar tiem pie Gibeas.

²¹Tad Benjamīna dēli izgāja no Gibeas, un tanī dienā tie nogalināja divdesmit divus tūkstošus Israēla kara-vīru un noguldīja tos zemē.

²²Bet kara saime, Israēla vīri, nezaudēja dūšu un no jauna sakārtojās kaujai tanī pašā vietā, kurā tie bija kaujai gatavojušies pirmajā dienā.

²³Bet iepriekš Israēla vīri devās kalnup[24] un raudāja tā Kunga priekšā līdz vakaram, un viņi vaicāja to Kungu sacīdami: „Vai lai mēs turpinām cīņu pret Benjamīna bērniem, saviem ciltsbrāļiem?“ Un tas Kungs atbildēja: „Dodieties pret tiem!“

²⁴Kad nu nākošajā dienā Israēla bērni izgāja pret Benjamīna bērniem,

²⁵Tad Benjamīna dēli atkal iznāca no Gibeas viņiem pretī ari šinī dienā, un tie atkal noguldīja zemē no Israēla bērniem astoņpadsmit tūkstošus vīru, kas visi bija apbruņojušies ar zobeniem.

²⁶Tad visi Israēla bērni un visi Israēla karavīri devās augšup uz Bēteli un vaimanāja un uzkavējās tā Kunga priekšā. Viņi gavēja tanī dienā līdz vakaram un nesa dedzināmos upupus un kaujamos pateicības upurus tā Kunga priekšā.

²⁷Un Israēla bērni vaicāja to Kungu, jo tur tanīs dienās bija novietots Dieva derības šķirsts.

²⁸Un tanīs dienās Pinehass, Ārona dēla Eleāzara dēls, nostājās tā priekšā un prasīja: „Vai man vēl joprojām karot pret saviem ciltsbrāļiem, Benjamīna dēliem, jeb vai lai es pārtraucu kara darbību?“ Bet tas Kungs sacīja: „Dodieties uzbrukumā, jo rītu Es tos nodošu tavā rokā!“

²⁹Tad Israēls lika saviem kareivjiem apslēpties visapkārt ap Gibeu.

³⁰Kad israēlieši devās pret benjamīniešiem trešajā dienā, tie izvērsās kaujas kārtībā pret Gibeu kā jau abās iepriekšējās reizēs.

³¹Bet Benjamīna dēli iznāca israēliešiem pretī un ļāvās aizvilināties no pilsētas. Tie sāka kaut dažus atsevišķus karavīrus, kā tie tos iepriekšējo un aizviņu reizi bija nogalinājuši pie ceļiem, no kupem viens ved augšup uz Bēteli, bet otrs lejup uz Gibeu pa laukiem. Tā krita ap trīsdesmit vīru Israēla pusē.

³²Tad Benjamīna dēli sacīja: „Viņi tiks sakauti kā līdz šim.“ Bet Israēla bērni bija norunājuši: „Bēgsim un aizvilināsim tos tālāk nost no pilsētas uz lauku ceļiem!“

³³Tad ikviens Israēla karavīrs pameta Bēteli. savu vietu, un tie nostājās atkal pie Baāl-Tamāras, bet tie, kas bija aizsegā, izlauzās no savām paslēptuvēm Gibeas līdzenumā.

³⁴Tā tagad nostājās pret viņiem pie Gibeas desmit tūkstoši izlasītu viru no visa Israēla, un kauja bija briesmīga; tikai Benjamīna dēli nemaz nenojauta, ka tik tuvu ir viņu nelaime.

³⁵Tā tas Kungs sita Benjamiņu Israēla labā, jo Israēla bērni tanī dienā noguldīja Benjamīna pusē divdesmit piecus tūkstošus un simts vīru, kufi visi bija apbruņojušies ar zobeniem.

³⁶Tad tikai Benjamīna dēli saprata, ka tie ir sakauti; bet Israēla bērni deva Benjamiņam atvēzu, jo viņi paļāvās uz tiem, kas bija pret Gibeu novietoti aizsegā.

³⁷Bet aizsegā atstātie steidzās un uzbruka Gibcai; tā tie karavīri, kas bija apslēpušies aizsegā, ielauzās pilsētā un nokāva visus pilsētas iedzīvotājus ar zobenu.

³⁸Un starp Israēla vīriem un tiem, kas atradās paslēpušies aizsegā, pastāvēja noruna, ka tiem bija likt augsti pacelties dūmiem no pilsētas.

³⁹Kad nu Israēla viri kaujā pagriezās un metās bēgt un Bcnjamīns jau paguva dažus no Israēla vīriem nokaut, aptuveni trīsdesmit, tad viņi domāja, ka Israēla vīri ir jau galīgi sakauti kā agrākajās kaujās.

⁴⁰Un tieši tad no pilsētas pacēlās norunātā zīme—dūmu stabs, un kad nu tagad Benjamīns skatījās atpakaļ, redzi, tad visā pilsētā cēlās liesmas pret debesīm.

⁴¹Un te Israēla vīri griezās atpakaļ, bet Benjamīna cīnītāji iztrūcinājās, jo tie redzēja, ka viņiem draud galīga iznīcināšana.

⁴²Tad viņi nogriezās Israēla vīru priekšā uz tuksneša ceļu, bet kauja sekoja viņiem pa pēdām, jo tie, kas bija āra iznākuši no pilsētas, viņus apkāva, ar viņiem sajaukušies.

⁴³Tā viņi ielenca Benjamīnu un to vajāja līdz Menuai, tos galīgi samīdami kādā vietā iepretī Gibeai uz austrumiem no tās.

⁴⁴Un no Benjamīna karavīriem krita astoņpadsmit tūkstoši viru, kas visi bija spēcīgi cīnītāji.

⁴⁵Gan citi apgriezās un bēga līdz Rimonas klintij tuksnesī, bet tie, viņiem pa ceļiem pakaļ dzīdamies, apkāva vēl piectūkstoš vīrus, un viņi tiem sekoja pa pēdām līdz Gideomai un no to skaita nosita vēl divi tūkstoši vīrus.

⁴⁶Tā pavisam šinī dienā to, kas krita Benjamīna pusē, bija divdesmit pieci tūkstoši vīru, kas visi bija apbruņoti ar zobeniem, spēka pilni karotāji.

⁴⁷Bet tikai seši simti vīru pagriezās un bēga uz Rimonas klinti tuksnesī, un tie palika pie Rimonas klints četrus mēnešus.

⁴⁸Bet Israēla cīnītāji atgriezās atpakaļ pie Benjamīna bērniem un nokāva tos pilsētā ar zobena asmeni, nogalinādami it visu, ko vien viņi atrada, iesākot ar vīriem un beidzot ar lopiem; arī visus ciemus, ko viņi atrada, viņi pilnīgi nopostīja ar uguni.