Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA SOG̒U 8 Bible Online

SOG̒U 8 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

SOG̒U 8

¹Bet Ēfraima vīri sacīja viņam: „Kādēļ tu esi mums tā darījis, kāpēc tu mūs neaicināji tad, kad tu gāji karot pret Midianu?“ Un tie ar viņu stipri bārās.

²Tad viņš tiem sacīja: „Ko tad es esmu tagad tādu veicis, salīdzinot ar jums? Vai Ēfraima beidzamais salasījums nav labāks nekā Abiēzera pirmās ražas savākums vīna kalnā?

³Dievs ir jūsu rokā nodevis Midiana virsaišus—Orebu un Seēbu, un kā gan es būtu spējis tā rīkoties kā jūs?“ Un viņam šādus vārdus runājot, beidzot viņu dusmas pret viņu aprima.

⁴Kad nu Gideons nāca pie Jardānas un bija jau pārcēlies pāri ar tiem trīs simti vīriem, kūpi bija pie viņa un kas bija piekusuši no vajāšanas,

⁵Tad viņš lūdza Sukotas vīrus: „Dodiet tiem ļaudīm, kas man seko, dažus klaipus maizes, jo viņi ir pieku-suši: es vajāju Zebu un Calmunnu, Midiana ķēniņus.“

⁶Bet Sukotas virsaiši atbildēja: „Vai tad Zeba un Calmunnas dūres ir jau tavā rokā, ka mums būs dot tavam karapulkam maizi?“

⁷Tad Gideons atbildēja: „Lai paliek tā! Ja tas Kungs Zebu un Calmunnu nodos manā rokā, tad es jūsu miesas kulšu ar tuksneša ērkšķiem un dadžiem!“

⁸Un no turienes viņš devās augšā uz Penučlu un runāja ar tiem tāpat; bet Penuēlas vīri tam atbildēja gluži tāpat, kā Sukotas vīri bija atbildējuši.

⁹Un viņš sacīja arī Penuēlas vīriem: „Kad es sveiks atgriezīšos, tad es šo nocietinājumu noārdīšu!“

¹⁰Bet Zeba un Calmunna atradās Karkorā, un kopā ar viņiem bija to karaspēks ap piecpadsmit tūkstoši vīru, visi, kas bija palikuši pāri no austrumnieku dēlu nometnes, jo simts divdesmit tūkstoši vīru, zobena nesēji, bija krituši.

¹¹Un Gideons devās pa tuksneša sirotāju ceļu austrumos no Nobas un Jogbehas, uzbruka un sakāva viņu karaspēku nometnē tai brīdī, kad tiem šķita, ka tā ir droša.

¹²Un Zeba un Calmunna bēga, bet viņš tos vajāja un sagūstīja abus Midiana ķēniņus—Zebu un Calmunnu; un visu karaspēku viņš izkliedēja.

¹³Tad Gideons, Joasa dēls, griezās atpakaļ pa augšējo ceļu pāri kalniem.

¹⁴Un tur viņš notvēra kādu zēnu no Sukotas vīru pulka, un viņš to izjautāja, un tas viņam uzrakstīja ir Sukotas virsaišus, ir viņas vecajus, septiņdesmit septiņus vīrus.

¹⁵Un tad viņš nonāca pie Sukotas vīriem un sacīja: „Te nu tagad ir Zeba un Calmunna, kuru dēļ jūs mani nievājāt, sacīdami: „Vai Zebas un Calmunnas dūres ir jau tavā rokā, ka mums jau tagad taviem piekusušiem vīriem ir jādod maize?“

¹⁶Tad viņš lika satvert pilsētas vecajus, ņēma tuksneša ērkšķus un dadžus, un viņš lika tos manīt Sukotas vīriem.

¹⁷Bet Penuēlas nocietinājumu viņš nojauca, un pilsētas vīrus viņš nokāva.

¹⁸Tad viņš teica Zebam un Calmunnam: „Kā izskatījās tie vīri, ko jūs esat Tāborā nokāvuši?“ Tie atbildēja: „Tie bija visi gluži tādi kā tu, ikviens sava izskatā kā ķēniņa dēls.“

¹⁹Tad viņš sacīja: „Tie bija mani brāļi, manas mātes dēli! Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, ja jūs būtu saudzējuši viņu dzīvības, es jūs nenokautu!“

²⁰Un viņš sacīja Jeteram, savam pirmdzimušajam dēlam: „Celies, nokauj tos!“ Bet zēns neizvilka savu zobenu, jo viņš baidījās, tāpēc ka viņš bija vēl jauns.

²¹Tad Zeba un Calmunna sacīja: „Celies tu pats un nodur mūs, jo kāds vīrs, tāds ir viņa spēks!“ Tad Gideons cēlās, un viņš nokāva Zebu un Calmunnu un noņēma mēnestiņus, kas bija ap viņu kamieļu kakliem.

²²Un Israēla vīri sacīja Gideonam: „Esi tu mums ķēniņš, tu un tavs dēls un tava dēla dēls, jo tu mūs esi izpestījis no Midiana rokas.“

²³Bet Gideons tiem atbildēja: „Es negribu būt jūsu ķēniņš, un ari mans dēls nevaldīs pār jums; tas Kungs ir jūsu ķēniņš!“

²⁴Tālāk Gideons tiem sacīja: „Es tomēr kaut ko lūgšu no jums: dodiet man ikviens savu gredzenu no sava laupījumu!“ Jo midianieši valkāja zelta gredzenus, tāpēc ka tie bija ismaēlieši.

²⁵Un viņi atbildēja: „Labprāt, mēs dosim.“ Un tie izklāja kādu tērpu, un uz tā meta ikkatrs vienu gredzenu no sava laupījuma.

²⁶Šo pieprasīto zelta gredzenu svars bija tūkstoš septiņi simti zelta seķeļu, nemaz neieskaitot mazos mēnešus un auskarus un purpura tērpus, ko bija valkājuši Midiana ķēniņi, neieskaitot arī kaklu ķēdes, kas bija ap kakliem viņu kamieļiem.

²⁷Un Gideons no tā darināja dārgu efodu, un viņš to novietoja Ofrā, savā cilts pilsētā; un viss Israēls ar to piekopa tur elka kalpību, un tas Gideonam un viņa namam kļuva par slazda valgu.

²⁸Bet midianieši tomēr bija pazemoti Israēla bērnu priekšā, un tie nespēja vairs savu galvu pacelt; zemei bija miers četrdesmit gadus, kamēr Gideons dzīvoja.

²⁹Un Jerubbaāls, Joasa dēls, nogāja un dzīvoja savā namā.

³⁰Gideonam bija septiņdesmit dēlu, kas bija no viņa gurniem nākuši, jo viņam bija daudz sievu.

³¹Arī viņa blakus sieva, kas tam bija Sichemā, dzemdēja viņam dēlu, un viņš nosauca to vārdā Abimelechs.

³²Un Gideons, Joasa dēls, nomira sirmā vecumā un tika apglabāts sava tēva Joasa kapa vietā—abiēzeriešu Ofrā.

³³Bet kad Gideons bija nomiris, tad Israēla bērni noklīda uz neceļiem un netikli kalpoja baāliem un izveidoja Derības-Baālu[14] sev par dievu.

³⁴Un Israēla bērni nepieminēja to Kungu, savu Dievu, kas patiešām viņus bija izglābis no visu viņu apkārtējo ienaidnieku rokas.

³⁵Viņi arī neapgājās labi ar Jerubbaāla, tas ir Gideona, namu, neievērodami to labo, ko viņš bija Israēlam darījis.