Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 18 Bible Online

JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 18 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 18

¹Pēc tam es redzēju citu eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija liela vara, un zeme kļuva gaiša no viņa spožuma.

²Viņš sauca spēcīgā balsī: „Kritusi, kritusi lielā Bābele! Tā kļuvusi par ļauno garu mājokli, par visu nešķīsto garu mitekli un par visu nešķīsto un ienīsto putnu mitekli.

³Jo visas tautas ir dzērušas no viņas netiklības dusmu vīna, un pasaules ķēniņi ir piekopuši netiklību ar viņu, un pasaules tirgoņi ir kļuvuši bagāti no viņas lielā greznuma.“

⁴Es dzirdēju vēl citu balsi no debesīm saucam: „Izeita no viņas, mana tauta, lai jums nebūtu dalības viņas ģrēkos, un jūs neķertu viņas mocības.

⁵Jo viņas grēku darbi sniedzas līdz debesīm, un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus.

⁶Atmaksājiet tai, kā arī viņa atmaksājusi, un atdarait tai divkārt pēc viņas darbiem! Kausu, ko viņa pildījusi, pildait tai divkārt!

⁷Kā viņa centās pēc goda un greznuma, tā atmaksājiet tai ar mokām un bēdām. Jo viņa saka savā sirdī: Es sēdu ķēniņienes tronī, neesmu atraitne un sēru nekad neredzēšu.

⁸Tādēļ viņas mokas nāks vienā dienā: nāve, sēras un bads, viņu sadedzinās uguni; jo spēcīgs ir Kungs Dievs, kas viņu tiesājis.

⁹Raudās un vaimanās par viņu pasaules valdnieki, kas ar viņu dzīvojuši netiklībā un kārumos, kad tie redzēs viņas liesmu dūmus;

¹⁰Attālus stāvēdami aiz bailēm no viņas mokām, tie sauks: Vai! vai! lielā pilsēta, varenā pilsēta Bābele, vienā stundā sodība ir nākusi pār tevi!

¹¹Visas zemes tirgoņi raud un sēro par viņu, tāpēc ka neviens vairs nepērk viņu preces:

¹²Zeltu un sudrabu, dārgakmeņus un pērles, linu, audeklu un purpuru, zīdu un sarkanu audumu, dažādus tūjas kokus, dažādus ziloņkaula lietas, no dārga koka, vafa, dzelzs un marmora darinātus priekš-metus;

¹³Arī kanēli, smaržeļļu, kvēpināmās un svaidāmās zāles, vīraku, vīnu, eļļu, smalkus miltus, kviešus, lopus, avis, zirgus un ratus, dzīvas miesas un cilvēku dvēseles

¹⁴Un augļi, pēc kufiem tava dvēsele kāroja, ir pagalam, visi dārgumi un krāšņumi tev zuduši, un tos nekad vairs neredzēt.

¹⁵Veikalnieki, kas ar šām lietām tirgojās un kas no viņas kļuvuši bagāti, stāvēs attālus aiz bailēm no viņas mokām un raudādami un sērodami sacīs:

¹⁶Vai! vai! lielā pilsēta, kas bija tērpusies dārgā audeklā, purpurā un sarkanā audumā, kas bija rotaļājusies ar zeltu, dārgiem akmeņiem un pērlēm! Vienā stundā visa šī bagātība gājusi bojā!

¹⁷Visi stūrmaņi, laivinieki, jūrnieki un visi, kas darbojas uz jūras, stāvēja no tālienes

¹⁸Un sauca, redzēdami viņas liesmu dūmus: Kur ir cita šai lielai pilsētai līdzīga?

¹⁹Tie kaisīja pelnus uz savām galvām un brēca raudādami un sērodami: Vai! vai! lielā pilsēta, kurā kļuvuši bagāti no viņas mantām visi kuģu īpašnieki. Vienā stundā tā ir izpostīta.

²⁰Priecājieties par to, debesis un svētie, apustuļi un pravieši, jo Dievs ir jūsu tiesu spriedis pār viņu.

²¹Stiprs eņģelis pacēla akmeni, dzirnu akmens lielumā un meta to jūrā, sacīdams: „Tā ar lielu varu mētīs lielo pilsētu, un tās nekad vairs nebūs.

²²Tavos mūros vairs nedzirdēs koklētāju, spēlētāju, stabulnieku un bazūnētāju skaņas; tur nedarbosies vairs neviens amata meistars; tur nedzirdēs vairs dzimu akmeni rūcam.

²³Tavos mūros nespīdēs vairs sveces gaisma; tur nedzirdēs vairs līgavaiņa un līgavas prieka balsi, jo tavi tirgoņi bija visas zemes varenie: ar tavu burvību ir pieviltas visas tautas.

²⁴Viņā ir atrastas praviešu un svēto asinis un visu to, kas noslepkavoti virs zemes.“