Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 6 Bible Online

JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 6 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JAŅA ATKLĀSMES GRĀMATA 6

¹Tad es redzēju, ka Jērs atdarīja pirmo no septiņiem zīmogiem un dzirdēju piimo no četrām dzīvām būtnēm sakām kā pērkona balsī: „Nāc!“

²Es redzēju, un raugi: balts zirgs, un tam, kas sēdēja uz tā, bija šaujamais stops: viņam tika dots vainags, un viņš izgāja uzvarēdams un lai uzvarētu.

³Kad viņš atdarīja otru zīmogu, es dzirdēju otru dzīvo būtni sakām: „Nāc!“

⁴Izgāja cits zirgs, ugunssārts, un tam, kas sēdēja zirgā, tika dots atņemt zemei mieru, lai cilvēki nokautu cits citu. Pēc tam viņam tika dots liels zobens.

⁵Kad viņš atdarīja trešo zīmogu, es dzirdēju trešo dzīvo būtni sakām: „Nāc!“ es redzēju, un raugi—melns zirgs, un tam, kas sēdēja zirgā, bija svari rokā!

⁶Es dzirdēju kā balsi četru dzīvo būtņu vidū sakām: „Mērs kviešu par denāriju un trīs mēri miežu par denāriju. Eļļu un vīnu tu nesamaitā!“

⁷Kad viņš atdarīja ceturto zīmogu, tad es dzirdēju ceturtās dzīvās būtnes balsi sakām: „Nāc!“

⁸Es redzēju, un raugi: pelēks zirgs, un tam, kas sēdēja zirgā, bija vārds—nāve, tai sekoja elle, un tika dota vara pār ceturto tiesu zemes nokaut ar zobenu, ar badu, ar mēri un ar zemes zvēriem.

⁹Kad viņš atdarīja piekto zīmogu, es redzēju zem altāra to dvēseles, kas nokauti Dieva vārda un liecības dēļ, kas bija viņiem.

¹⁰Tad viņi brēca stiprā balsī, sacīdami: „Cik ilgi, svētais, patiesīgais valdītāj, tu netiesāsi un neatriebsi mūsu asinis pie tiem, kas dzīvo virs zemes?“

¹¹Un viņiem katram tika dotas baltas drēbes un sacīts, lai atdusas vēl īsu laiku, kamēr pilns būs darba biedru uri viņu brāļu skaits, kas vēl tiks nokauti kā viņi paši.

¹²Un es redzēju, kad viņš atdarīja sesto zīmogu, tad notika liela zemes trīce, saule tapa melna kā saru maiss, viss mēness tapa kā asinis,

¹³Debess zvaigznes krita uz zemi, kā vīģes kokam, stipra vēja kratītam, krīt augļi.

¹⁴Un debess savēlās kā grāmata, ko satin, un visi kalni un visas salas tika izkustinātas no savām vietām.

¹⁵Zemes ķēniņi, varenie, virsnieki un bagātie, stiprie un katrs vergs un brīvais paslēpās alās un klinšu aizās,

¹⁶Sacīdami kalniem un klintīm: „Krītiet uz mums, apslēpiet mūs no tā vaiga, kas sēd goda krēslā, un no Jēra dusmām.

¹⁷Jo atnākusi viņu lielā dusmu dienā! Kas varētu pastāvēt?“