Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ SAMUELA 1 Bible Online

PIRMĀ SAMUELA 1 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ SAMUELA 1

¹Un tur bija kāds virs no Ramataim-Cofimas, no Ēfraima kalniem, vārdā Elkana, Jerohāma dēls, tas bija Elihus dēls, un tas atkal Tohus dēls, kas atkal bija efratieša Cūfa dēls.

²Un tam bija divas sievas, vienai bija vārds Anna, bet otrai bija vārds Penīna; un Penīnai bija bērni, bet Annai bērnu nebija.

³Un šis vīrs gāja ikgadus kalnup no savas dzimtās pilsētas uz Šilo, lai pielūgtu Dievu, to Kungu Cebaotu, un lai Viņam upurētu kaujamos upurus; un tur bija divi Ēļa dēli—Hofnus un Pinehass, kuri bija tā Kunga priesteri.

⁴Un tanī dienā, kad Elkana nesa kaujamo upuri, viņš iedeva savai sievai Penīnai un visiem viņas dēliem un viņas meitām devas,

⁵Bet Annai viņš deva divkāršu devu, jo viņš Annu mīlēja, bet tas Kungs bija viņas klēpi aizslēdzis.

⁶Bet viņas sāncense to daudz apbēdināja, to kaitinādama, pat novezdama līdz dusmām viņas miesas neauglības dēj, jo tas Kungs bija uz laiku aizslēdzis viņas klēpi.

⁷Un tā notika gadu no gada: tiklīdz viņa nogāja tā Kunga namā, tā šī to kaitināja, ka viņa raudāja un neēda.

⁸Tad Elkana, viņas vīrs, tai sacīja: „Anna, kāpēc tu raudi? Un kāpēc tu neēd? Un kāpēc tava sirds ir nosku-musi? Vai es tev neesmu vairāk vērts nekā desmit dēli?“

⁹Un kad nu atkal vienreiz Šilo Anna bija ēdusi un dzērusi, viņa piecēlās un nāca tā Kunga priekšā, bet priesteris Ēlis sēdēja uz krēsla pie divi ieejas stabiem tā Kunga svētnīcas priekšā.

¹⁰Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti to Kungu un gauži raudāja.

¹¹Tad viņa deva solījumu, sacīdama: „Kungs Cebaot! Ja Tu laipnīgi norau-dzītos uz savas kalpones bēdām, un ja Tu mani atcerētos, un Tu arī neaizmirstu savu kalponi un piešķirtu savai kalponei dēlu, tad es to novēlētu uz visu viņa mūža laiku tam Kungam, un dzenamais nazis nenāktu pār viņa galvu.“

¹²Kad nu viņa vēl ilgi lūdzās tā Kunga priekšā, tad Ēlis sāka vērot tās muti,

¹³Jo Anna runāja savā sirdī, tikai viņas lūpas kustējās, bet viņas balss nebija dzirdama, tāpēc Ēlis noturēja viņu par iedzērušu.

¹⁴Un Ēlis tai sacīja: „Cik ilgi tu būsi sava dzēruma varā? Lai no tevis atstājas dzēriena skurbums!“

¹⁵Bet Anna atbildēja un sacīja: „Ak nē, mans kungs, es esmu nelaimīga sieva! Es neesmu ne vīnu, nedz reibināmu dzērienu dzērusi, bet es esmu savu dvēseli izkratījusi tā Kunga priekšā.

¹⁶Neturi savu kalponi par tik negodīgu sievieti, jo es esmu tikai līdz šim vaļu ļāvusi savām lielajām bēdām un savās sirds skumjām.“

¹⁷Tad Ēlis atbildēja un sacīja: „Ej ar mieru, lai Israēla Dievs piepilda tavu lūgšanu, ko tu esi no Viņa lūgusi!“

¹⁸Un viņa sacīja: „Lai tava kalpone atrod labvēlību tavās acīs!“ Un tad sieva aizgāja savu ceļu, un tā ēda, un viņas seja vairs neizskatījās tik noskumusi.

¹⁹Un tie cēlās agri no rīta, nometās zemē lūgšanās tā Kunga priekšā un griezās atpakaļ un gāja uz savām mājām Rāmā. Un Elkana atzina savu sievu Annu, un tas Kungs viņu pieminēja.

²⁰Un pēc kāda laika Anna kļuva grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Samuēls, jo viņa sacīja: „Es to esmu izlūgusies no tā Kunga.“

²¹Un kad viņas vīrs Elkana ar visu savu dzimtu nogāja kalnā, lai nestu tam Kungam savu gadskārtējo kaujamo upuri un savu īpašo solījuma devu,

²²Tad Anna negāja līdz, bet sacīja savam vīram: „Kad puisītis būs atšķirts, tad es viņu uzvedīšu augšā, lai viņš parādās tā Kunga priekšā un lai viņš tur paliek uz mūžu.“

²³Un viņas vīrs Elkana tai sacīja: „Dari, kā tev labāk patīk; paliec arī šeitan, līdz kamēr tu būsi viņu atšķīrusi! Lai tikai tas Kungs piepilda savu solījumu!“ Tā šī sieva palika mājās un zīdīja savu dēlu, tiekāms tā viņu atšķīra.

²⁴Un kad viņa bija to atradinājusi, tad viņa to veda sev līdz, ari trīs vēršus un ēfu miltu un vienu ādas trauku ar vīnu, un noveda uz Šilo tā Kunga namā; bet puisēns bija vēl jauniņā.

²⁵Un kad nu tie vērsi bija nokāvuši un upurējuši un pieveda zēnu pie Eja,

²⁶Tad viņa sacīja: „Mans kungs, tik tiešām, ka tava dvēsele dzīvo, mans kungs! Es esmu tā pati sieva, kas šeitan pie tevis stāvēja, lūgdama to Kungu.

²⁷Es lūdzu pēc šī zēna, un tas Kungs man to ir devis, ko es esmu no Viņa lūgusi.

²⁸Tādēļ es ari to tam Kungam kā izlūgtu esmu novēlējusi uz visu mūžu, kamēr tas dzīvos, —viņš ir no tā Kunga izlūgts!“ Un viņi tur pielūdza to Kungu.