Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ SAMUELA 15 Bible Online

PIRMĀ SAMUELA 15 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ SAMUELA 15

¹Tad Samuēls runāja ar Saulu: „Tas Kungs ir mani sūtījis tevi svaidīt par ķēniņu pār visu viņa tautu, pār Israēlu, un nu tagad uzklausi tā Kunga vārdu pavēli!

²Tā saka tas Kungs Cebaots: Es piemeklēšu, Amaleku tās pārestības dēļ, ko tas ir nodarijis Israēlam, aizsprosto-dams viņam ceļu, kad Israēls nāca no Ēģiptes.

³Tādēļ ej tagad un sakauj Amalcku, iznicini itin visu līdz pēdējam, kas vien tam pieder! Nesaudzē neviena no viņiem pašiem nedz ari kaut ko no viņa kustoņiem: liec, lai aiziet nāvē gan visi viri un sievas, gan bērni un zīdaiņi, vērši un visi sīklopi, kamieļi un ēzeļi!“

⁴Tad Sauls to darīja tautai zināmu, un viņš tos pārskaitīja Telaimā, to bija divi simti tūkstoši kājnieku un vēl desmit tūkstoš viri no Jūdas.

⁵Un Sauls devās uzbrukumā pret Amaleka galvas pilsētu un novietoja daļu izlūkošanai paslēptu karavīru strauta ielejā.

⁶Bet keniešiem Sauls lika sacīt: „Ejiet, šķirieties un atdalieties nost, aiziedami prom no amalekiešu vidus, lai es jūs neizdeldēju kopā ar tiem, jo jūs esat parādījuši laipnību ikvienam israēlietim, kad tie izgāja no Ēģiptes.“ Un kenieši atšķīrās no amalekiešiem.

⁷Bet Sauls sakāva amalekiešus, sākot no Havilas līdz pašai Šuras pievārtei, kas atrodas austrumos no Ēģiptes.

⁸Un viņš sagūstīja dzīvu amalekiešu ķēniņu Agagu, bet visu tautu viņš pilnīgi iznīcināja ar zobena asmeni.

⁹Bet Sauls un karotāji apžēlojās par Agagu un par sīklopu izlasi, par nobarotiem liellopiem un trekniem, barotiem auniem un par itin visu, kas bija vērtīgs; un tie negribēja pie tiem izpildīt solījumu visu pilnīgi iznicināt, bet tikai visu to, kas bija darbam nederīgs un panīcis, viņi iznicināja pilnīgi.

¹⁰Tad tā Kunga vārds kļuva zināms Samuēlam šādi:

¹¹„Man ir žēl, ka Es esmu iecēlis Saulu ķēniņa kārtā, jo viņš ir no Manis novērsies, Man neseko un nav izpildījis manus vārdus.“ Tad Samuēls iedegās sāpīgā satraukumā tā, ka viņš to Kungu piesauca lūgšanās visu nakti.

¹²Un Samuēls agri apjozās, lai dotos Saulam pretī no paša rīta; tad viņam tika paziņots, ka Sauls ir aizgājis uz Karmela kalnu, kur viņš pats sev uzcēlis pieminekli, bet tad apgriezies apkārt un aizgājis, nonākdams lejā Gilgalā.

¹³Kad nu Samuēls atnāca pie Saula, Sauls viņam sacīja: „Esi tā Kunga svētīts! Es esmu izpildījis tā Kunga pavēles.“

¹⁴Tad Samuēls sacīja: „Bet ko nozīmē šī avju blēšana manās ausīs, un kas tā ir par vēršu maušanu, ko es dzirdu?“

¹⁵Tad Sauls atbildēja: „No amalekiešiem mūsu ļaudis tos ir atveduši, jo viņi ir pataupījuši treknākās avis un brangākos vēršus kā kaujamo upuri tam Kungam, tavam Dievam; bet pārējos mēs esam pilnīgi iznicinājuši.“

¹⁶Tad Samuēls atbildēja Saulam: „Pietiek! Es tev pateikšu, ko man tas Kungs ir teicis šo nakti.“ Tad tas viņam teica: „Runā!“

¹⁷Un Samuēls sacīja: „Vai tas tā nav? Kad tu pats izlikies niecīgs savās acīs, tad tu kļuvi par Israēla cilšu galvu, un tad tas Kungs tevi svaidīja par ķēniņu pār Israēlu.

¹⁸Un tad tas Kungs tevi sūtīja ceļā un tev sacīja: Ej un pilnīgi izposti ļaundaņis amalekiešus un kaj-o pret viņiem, līdz kamēr tie ir iznīcināti!

¹⁹Kāpēc tu neesi klausījis tā Kunga pavēlei, bet esi maldījies laupīdams un esi darījis to, kas ir ļauns tā Kunga acīs?“

²⁰Tad Sauls sacīja Samuēlam: „Bet es esmu gan klausījis tā Kunga balsi un es esmu arī gājis pa to ceļu, pa kufu tas Kungs mani ir sūtījis, un es esmu atvedis Agagu, Amalekas ķēniņu, bet amalekiešus es esmu pilnīgi iznīcinājis.

²¹Tikai tauta ir no salaupītā paņēmusi sīklopus un liellopus, kuj-i bija vislabākie starp izdeldējamiem, lai tos nestu Gilgalā kā kaujamo upuri tam Kungam, tavam Dievam.“

²²Bet Samuēls sacīja: „Vai tad tam Kungam ir lielāka patika par dedzi-nāmiem un kaujamiem upupem nekā par paklausību tā Kunga balsij? —Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki,

²³Bet nepaklausība ir kā burvības grēks, un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās. Tādēļ ka tu esi atmetis tā Kunga vārdu, Viņš ir atmetis arī tevi, un tu vairs nevari būt ķēniņš!“

²⁴Tad Sauls sacīja Samuēlam: „Es tiešām esmu grēkojis, jo es esmu pārkāpistā Kunga pavēli un arī tavus vārdus, patiesi, es vairāk bijos karavīrus un paklausīju viņu balsij.

²⁵Bet nu tagad, lūdzu, piedod man manus grēkus un pagriezies ar mani atpakaļ, jo es gribu nomesties ar savu vaigu pie zemes tā Kunga priekšā!“

²⁶Bet Samuēl sacīja Saulam: „Es nepagriezīšos kopā ar tevi, tāpēc ka tu esi tā Kunga vārdu atmetis, un tagad arī tas Kungs ir tevi atmetis, un tu nevari vāirs ilgāk būt ķēniņš pār Israēlu.“

²⁷Kad nu Samuēls apgriezās, lai ietu projām, tad Sauls stipri satvēra viņa svārku stūri, un tas noplīsa.

²⁸Tad Samuēls viņam sacīja: „Šodien tas Kungs ir no tevis noplēsis Israēla valsts ķēniņa varu, un to Viņš ir devis kādam citam, kas ir labāks nekā tu.

²⁹Un Israēla Dievs nemelo un nenožēlo, jo Viņš nav cilvēks, ka Viņam būtu ko nožēlot.“

³⁰Tad Sauls atbildēja: „Es esmu tagad izdarījis grēku, bet pagodini mani manas tautas vecaju un Israēla priekšā un pagriezies kopā ar mani, ka es varu to Kungu, tavu Dievu, pielūgt!“

³¹Tad Samuēls apgriezās un sekoja Saulam, bet Sauls nokrita tā Kunga priekšā ar vaigu pie zemes.

³²Tad Samuēls sacīja: „Atvediet pie manis Agagu, Amaleka ķēniņu!“ Un Agags priecīgs nāca pie viņa un domāja: „Droši vien, nāves rūgtums man jau pagājis secen!“

³³Bet Samuēls sacīja: „Kā tavs zobens sievām ir viņu bērnus laupījis, tā lai tava māte starp visām sievām paliek bez bērniem!“ Un Samuēls sacirta Agagu gabalos tā Kunga priekšā Gilgalā.

³⁴Tad Samuēls devās uz Rāmu, bet Sauls atgriezās savās mājās Saula Gibeā.

³⁵Un Samuēls līdz savai miršanai vairs Sauļu neredzēja; taču Samuēls bija par Sauļu noskumis, jo tam Kungam bija žēl, ka Viņš bija Sauļu iecēlis Israēlam par ķēniņu.