Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ SAMUELA 3 Bible Online

PIRMĀ SAMUELA 3 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ SAMUELA 3

¹Kad jauneklis Samuēls godam kalpoja tam Kungam priestera Eļa acu uzraudzībā, tad tā Kunga atklāsme bija retums Israēlā: nekļuva zināmi nedz pravietojumi, nedz novērotas parādības.

²Un notika tanīs dienās, ka Ēlis bija atgūlies savā guļas vietā, bet viņš nevarēja vairs redzēt, jo acis tam bija jau metušās tumšas.

³Dieva gaismeklis vēl nebija izdzisis, un Samuēls gulēja tā Kunga svētnīcā, tur, kur atradās Dieva šķirsts.

⁴Tad tas Kungs sauca Samuēlu, un tas sacīia: „Redzi, še es esmu!“

⁵Un viņš aizskrēja pie Eļa un sacīja: „Redzi, še es esmu, jo tu taču mani esi saucis.“ Bet tas sacīja: „Es neesmu tevi saucis; ej atkal gulēt!“ Un tas aizgāja atpakaļ un apgūlās.

⁶Tad tas Kungs atkal sauca: „Samuēl!“ Un Samuēls cēlās, un gāja pie Ēļa, un sacīja: „Redzi, še es esmu! Tu esi atkal mani saucis.“ Bet tas sacīja: „Es tevi neesmu saucis, mans dēls; ej atkal gulēt!“

⁷Bet Samuēls vēl nepazina to Kungu, jo tā Kunga vārds vēl nebija viņam atklājies un tā Kunga parādīšanos viņam vēl nebija gadījies redzēt.

⁸Tad tas Kungs sauca trešo reizi: „Samuēl!“ Atkal tas cēlās, gāja pie Ēļa un sacīja: „Se es esmu, jo tu esi mani saucis.“ Tad Ēlis noprata, ka tas Kungs bija tas, kas jaunekli Samuēlu bija saucis.

⁹Un Ēlis sacīja Samuēlam: „Ej gulēt! Bet ja notiek, ka tevi kāds sauc, tad saki: Runā, Kungs, jo tavs kalps klausās!“ Un Samuēls aizgāja un apgūlās savā guļas vietā.

¹⁰Tad tas Kungs nāca, nostājās un sauca kā iepriekšējās reizēs: „Samuēl! Samuēl!“ Un Samuēls sacīja: „Runā, jo Tavs kalps klausās.“

¹¹Un tas Kungs sacīja Samuēlam: „Redzi, Es izdarīšu ko tādu Israēlā, ka visiem, kas vien to dzirdēs, abas ausis skanēs.

¹²Tanī dienā Es celšos pret Ēļa namu un visu, ko vien Es esmu pasludinājis pret viņa dzimumu, to Es izdarīšu; Es sākšu, un Es arī pabeigšu!

¹³Jo Es tam esmu darījis zināmu, ka Es būšu soģis uz laiku laikiem viņa namam to pārkāpumu dēļ, par kuriem tas zināja, proti—ka viņa dēli bija tie, kas paši lika pār sevi nākt lāstam, bet viņš pats neko nav darījis, lai viņus šai lietā aizkavētu.

¹⁴Un tādēļ Es, pie sevis zvērēdams, esmu nolēmis par Ēļa namu, ka Ēļa nama noziegumu nevar ne mūžam salīdzināt nedz ar kaujamiem, nedz ar ēdamiem upuriem!“

¹⁵Un Samuēls iekrita miegā līdz pat rītam; tad viņš atvēra tā Kunga nama divkāršās durvis, bet viņš bijās šo parādību atstāstīt Ēlim.

¹⁶Tad Ēlis aicināja Samuēlu un sacīja: „Samuēl, mans dēls!“ Un tas atsaucās: „Še es esmu!“

¹⁷Un viņš sacīja: „Kas tā ir par vēsti, ko Viņš ir tev paziņojis? Neslēp to manā priekšā! Lai Dievs tev atdara, ja tu kaut vai vienu vienīgu vārdu no visas tās vēsts no manis slēptu, ko Viņš ir tev darījis zināmu!“

¹⁸Tad Samuēls izstāstīja viņam visus dzirdētos vārdus un neko nenoklusēja viņa priekšā. Un Ēlis sacīja: „Viņš ir tas Kungs, lai Viņš dara, ko Viņš pats redz labu esam!“

¹⁹Un Samuēls pieauga, un tas Kungs bija ar viņu, un tas Kungs neatstāja neko nepiepildītu no tā, ko Viņš bija pasludinājis.

²⁰Un viss Israēls, no Dana līdz Bēršebai, atzina, ka Samuēls ir izraudzīts būt par tā Kunga uzticīgo pravieti un tāds arī ir.

²¹Un tas Kungs arī turpmāk vēl mēdza atklāties Šilo pilsētā, jo tas Kungs atklājās Samuēlam tur Šiio savos vārdos. Un Samuēls pasludināja šo Dieva atklāsmi visam Israēlam.