Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ SAMUELA 7 Bible Online

PIRMĀ SAMUELA 7 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ SAMUELA 7

¹Tad atnāca vīri no Kirjat-Jearimas un aizveda tā Kunga šķirstu kalnup, un tie to noveda Abinadaba namā uz pakalna; tur viņi iesvētīja tā dēlu, Eleāzaru, lai tas apsargātu tā Kunga šķirstu.

²Un pagāja no tās dienas, kopš šķirsts bija novietots Kirjat-Jearimā, daudz laika, pilni divdesmit gadi, un viss Israēla nams raidīja nemitīgi žēlabas pie tā Kunga.

³Tad Samuēls teica visam Israēla namam, visai Israēla tautai, sacīdams: „Ja jūs no visas savas sirds gribat atgriezties pie tā Kunga, tad izmetiet ārā no sava vidus šos svešo tautu dievus un it īpaši šos Aštartes attēlus, pieversiet savu sirdi tam Kungam un kalpojiet vienīgi Viņam, tad Viņš jūs izglābs no filistiešu rokas.“

⁴Un tad Israēla bērni izmeta Baāla un Aštartes tēlus un kalpoja vienīgi tam Kungam.

⁵Un Samuēls sacīja: „Sapulciniet vienkopus visu Israēlu Micpā, tad es jūsu labad piesaukšu to Kungu!“

⁶Un tie tika sapulcināti Micpā, un viņi smēla ūdeni un to izlēja tā Kunga priekšā; un viņi to dienu gavēja un sacīja: „Mēs esam grēkojuši tā Kunga priekšā!“ Tā Samuēls Micpā sprieda tiesu pār Israēla bērniem.

⁷Kad nu filistieši dzirdēja, ka Israēla bērni ir sapulcējušies Micpā, tad filistiešu dižciltīgie devās kalnā pret Israēlu. Un Israēla bērniem, to dzirdot, sametās bailes filistiešu priekšā.

⁸Un Israēla bērni sacīja Samuēlam: „Nemities mūsu labad skali piesaukt to Kungu, mūsu Dievu, lai Viņš mūs izglābj no filistiešu rokas!“

⁹Tad Samuēls ņēma vienu zīdāmu jēru un to visu upurēja tam Kungam kā dedzināmo upuri; tad pat Samuēls skalā balsī lūdza Israēla labad to Kunga, un tas Kungs viņu uzklausīja.

¹⁰Kad nu Samuēls patlaban upurēja tam Kungam dedzināmo upuri, tad filistieši ar kauju uzbruka Israēlam; bet tas Kungs tanī dienā lika lielam negaisam ar briesmīgiem pērkona grāvieniem iet pāri filistiešiem un iedvesa tiem tādas bailes un radīja viņos tādu sajukumu, ka tie tika Israēla sakauti.

¹¹Un Israēla vīri devās laukā no Micpas, un tie kāva filistiešus un vajāja tos līdz pat Bet-Karai.

¹²Tad Samuēls ņēma vienu akmeni un to uzcēla starp Micpu un Šenu; viņš nosauca tā vārdu—Eben ha Ezera[2]) un sacīja: „Līdz šejienei tas Kungs mums ir palīdzējis!“

¹³Tā filistieši tika pazemoti, un tie vairs nenāca Israēla robežās; un tā Kunga roka bija visu laiku, kamēr Samuēls dzīvoja, uz filistiešiem.

¹⁴Bet tās pilsētas, ko filistieši bija atņēmuši Israēlam, nonāca atkal atpakaļ Israēla īpašumā no Ekronas līdz Gātai, un arī to robežu apgabalus Israēls izrāva no filistiešu rokas. Un miers bija arī starp Israēlu un amoriešiem.

¹⁵Un Samuēls bija soģis pār Israēlu visu savu dzīves laiku.

¹⁶Un viņš gāja gadu no gada visapkārt uz Bēteli, Gilgalu un Micpu; un kad nu viņš visās tanīs vietās bija Israēlu tiesājis,

¹⁷Tad viņš atkal atgriezās atpakaļ Rāmā, jo tur bija viņa nams, un tur viņš arī sprieda tiesu pār Israēlu, un tur viņš uzcēla altāri tam Kungam.