Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 1. Mozus 18 Bible Online

1. Mozus 18 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

1. Mozus 18

¹Un Kungs viņam parādījās pie Mamres ozoliem — viņš sēdēja telts ejā kā jau dienas karstumā.

²Viņš pacēla savas acis, paskatījās, un, redzi, tur priekšā stāvēja trīs vīri, un viņš tos ieraudzīja, skrēja tiem pretī no telts ejas un klanījās līdz zemei.

³Viņš sacīja: “Mans Kungs, kaut jel es gūtu tavu vēlību! Nepaej garām savam kalpam!

⁴Ņemiet jel mazliet ūdens, mazgājiet savas kājas un atgulieties zem šī koka!

⁵Bet es ņemšu klaipu maizes — stiprinieties, un pēc tam varat doties tālāk — dariet, kā pie sava kalpa iegriezdamies!” Un viņi teica: “Dari, kā teici!”

⁶Un Ābrahāms steidzās teltī pie Sāras un teica: “Ātri ņem trīs mērus smalka maluma miltu, mīci un sacep plāceņus!”

⁷Un Ābrahāms skrēja pie ganāmpulka, paņēma teļu, mīkstu un labu, un deva to puisim, un tas steidza to gatavot.

⁸Un viņš ņēma krējumu un pienu, un teļu, kas sagatavots, un lika visu tiem priekšā — viņš stāvēja kopā ar tiem zem koka, un tie ēda.

⁹Un tie viņam teica: “Kur ir tava sieva Sāra?” Viņš teica: “Redzi, teltī!”

¹⁰Tad viens teica: “Es noteikti atkal nākšu pie tevis ap pavasara laiku, un, redzi, tavai sievai Sārai būs dēls!” Bet Sāra klausījās telts ejā, tā bija viņam aizmugurē.

¹¹Ābrahāms un Sāra bija jau paveci gados, un Sārai vairs nenotika, kā sievām mēdz notikt.

¹²Un Sāra smējās pie sevis: “Kad esmu jau veca, man vēl būs tīksme? Un mans kungs arī ir vecs!”

¹³Un Kungs teica Ābrahāmam: “Kādēļ Sāra smējās, sacīdama: vai tad patiesi es dzemdēšu?! Es taču esmu par vecu!

¹⁴Vai Kungam ir kas neiespējams? Noliktajā laikā tev un Sārai ap pavasara laiku būs dēls!”

¹⁵Bet Sāra liedzās: “Es nesmējos!” — jo viņa izbijās, bet viņš teica: “Nē, tu taču smējies!”

¹⁶Un tie vīri devās tālāk no turienes un lūkojās uz Sodomas pusi, un Ābrahāms gāja kopā ar viņiem, lai pavadītu.

¹⁷Un Kungs teica: “Vai man slēpt no Ābrahāma to, ko es darīšu?

¹⁸Ābrahāms taču kļūs par lielu un stipru tautu, un viņā tiks svētītas visas zemes tautas.

¹⁹Par viņu es zinu, ka viņš pavēlēs saviem dēliem un savam namam pēc viņa, un tie sargās Kunga ceļu un darīs tiesu un taisnību tādēļ, lai Kungs dotu Ābrahāmam to, ko viņam solījis!”

²⁰Un Kungs teica: “Sodomā un Gomorā ir jo liela kliegšana, un viņu grēki jo smagi!

²¹Nolaidīšos jel un paraudzīšos, vai viņi visi dara tā, kā kliegšana pie manis nonākusi, — lai es zinātu.”

²²Un tie vīri tur pagriezās un devās uz Sodomu, bet Ābrahāms vēl stāvēja Kunga priekšā.

²³Un Ābrahāms tuvojās un sacīja: “Vai patiesi tu aizrausi taisno kopā ar ļaundari?

²⁴Varbūt tur pilsētā ir piecdesmit taisnie — vai tiešām tu aizrausi un neapžēlosies piecdesmit taisno dēļ, kas tur ir?

²⁵Lai tas ir tālu no tevis — nedari tā, nenonāvē taisno kopā ar ļaundari, lai nav taisnajam kā ļaundarim! Lai tas ir tālu no tevis! Vai visas zemes Soģis nebūs taisns?!”

²⁶Un Kungs teica: “Ja es atradīšu visā Sodomas pilsētā piecdesmit taisnos, tad es viņu dēļ saudzēšu visu to vietu!”

²⁷Ābrahāms atbildēja un teica: “Redzi nu! Es esmu ņēmies runāt ar Kungu, bet esmu tikai pīšļi un pelni!

²⁸Varbūt līdz piecdesmit taisnajiem pietrūkst piecu, vai piecu dēļ tu izpostīsi visu pilsētu?” Un viņš teica: “Neizpostīšu, ja atradīšu tur četrdesmit piecus!”

²⁹Un tas turpināja runāt ar viņu un teica: “Varbūt tur atradīsies četrdesmit!” Un viņš teica: “Es to nedarīšu četrdesmit dēļ!”

³⁰Un tas teica: “Lai nedusmo Kungs, ka es runāju, — varbūt tur atrodas trīsdesmit!” Un viņš teica: “Es to nedarīšu, ja atradīšu tur trīsdesmit!”

³¹Un tas teica: “Redzi nu, es esmu uzdrīkstējies runāt ar Kungu — varbūt tur atrodas divdesmit!” Un viņš teica: “Nepostīšu divdesmit dēļ!”

³²Un tas teica: “Lai nedusmo Kungs, ka runāju vēl šoreiz — varbūt tur atrodas desmit!” Un viņš teica: “Es nepostīšu desmit dēļ!”

³³Un Kungs gāja prom, beidzis runāt ar Ābrahāmu, bet Ābrahāms atgriezās savā vietā.