Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 1. Mozus 3 Bible Online

1. Mozus 3 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

1. Mozus 3

¹ Bet čūska bija vismanīgākā no visiem lauka zvēriem, kurus Kungs Dievs bija taisījis, un viņa teica sievai: “Vai tiešām Dievs sacīja: no visiem dārza kokiem jūs nevarat ēst?”

²Sieva teica čūskai: “Mēs varam ēst no visiem dārza augļiem,

³bet par tā koka augļiem, kas dārza vidū, Dievs sacīja: neēdiet no tā un neaiztieciet to, citādi mirsiet!”

⁴Bet čūska teica sievai: “Mirt jūs nemirsiet,

⁵jo Dievs zina, ka tai dienā, kad jūs no tā ēdīsiet, jūsu acis atvērsies un jūs būsiet kā Dievs, zināsiet, kas labs un kas ļauns!”

⁶Un sieva redzēja, ka tas koks ir labs, lai ēstu, ka tīkams acīm un kārojams prātam, un viņa ņēma tā augli un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija kopā ar viņu, un viņš ēda.

⁷Un abiem atdarījās acis, un nu viņi zināja, ka ir kaili, un viņi sašuva vīģu lapas un uztaisīja sev gurnautus.

⁸Un dienas vēsumā viņi dzirdēja, ka dārzā skan Kunga Dieva balss. Un cilvēks un sieva paslēpās no Kunga Dieva dārzā starp kokiem.

⁹Un Kungs Dievs sauca cilvēkam un teica viņam: “Kur tu esi?”

¹⁰Un tas teica: “Es dzirdēju dārzā tavu balsi un nobijos, jo esmu kails, un es paslēpos.”

¹¹Un viņš teica: “Kas tev pastāstīja, ka tu esi kails? Vai tu ēdi no tā koka, par ko es tev pavēlēju — neēd no tā?!”

¹²Un cilvēks teica: “Tā sieva, ko tu man devi, viņa man deva no tā koka, un es ēdu!”

¹³Un Kungs Dievs teica sievai: “Ko tu esi izdarījusi!” Un sieva teica: “Čūska mani pievīla, un es ēdu!”

¹⁴Un Kungs Dievs teica čūskai: “Tāpēc ka tu to darīji, tu esi nolādēta starp visiem lopiem un starp visiem lauka zvēriem! Uz vēdera tu līdīsi un rīsi pīšļus visas dienas, kamēr dzīvosi!

¹⁵Un es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu pēcnācēju un viņas pēcnācēju! — viņš tev sadragās galvu, bet tu viņam sadzelsi papēdi!”

¹⁶Un sievai viņš teica: “Vairot es vairošu tev grūtumu, kad tu būsi grūta, mokās tu radīsi dēlus, savu vīru tu kārosi, bet viņš valdīs pār tevi!”

¹⁷Un cilvēkam viņš teica: “Tāpēc ka tu paklausīji savas sievas balsij un ēdi no koka, par ko es tev pavēlēju: neēd no tā! — nolādēta lai tevis dēļ zeme, mokās tu no tās ēdīsi visas dienas, kamēr dzīvosi!

¹⁸Tev sadīgs no tās ērkšķi un dadži, un tu ēdīsi lauka stādus!

¹⁹Sava vaiga sviedros tu ēdīsi maizi, līdz tu atgriezīsies zemē, no kuras tu esi ņemts, jo pīslis tu esi, un pīšļos tu atgriezīsies!”

²⁰Un cilvēks savu sievu nosauca vārdā Ieva[6], jo viņa bija visu dzīvo māte.

²¹Un Kungs Dievs darināja cilvēkam un viņa sievai ādas ģērbu un ietērpa viņus.

²²Un Kungs Dievs teica: “Redzi, cilvēks ir kļuvis kā viens no mums, zina, kas labs un kas ļauns! Un tagad, ka viņš vēl neizstiepj roku, lai ņemtu arī no dzīvības koka un ēstu un dzīvotu mūžam!” —

²³un Kungs Dievs izraidīja viņu no Ēdenes dārza, lai apstrādā zemi, no kuras viņš ņemts!

²⁴Un viņš padzina cilvēku un uz austrumiem no Ēdenes dārza iemitināja ķerubus ar atvāztiem liesmojošiem zobeniem, lai sargā ceļu uz dzīvības koku.