Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 1. Mozus 30 Bible Online

1. Mozus 30 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

1. Mozus 30

¹Kad Rāhēle redzēja, ka viņa nevar Jēkabam dzemdēt, Rāhēle apskauda savu māsu un teica Jēkabam: “Gādā man dēlus, un, ja ne, tad es miršu!”

²Bet Jēkabs iesvilās dusmās pret Rāhēli un teica: “Vai es Dieva vietā, kas tavam klēpim liedzis augli?”

³Un viņa teica: “Re, mana kalpone Bilha, ej pie viņas, lai viņa dzemdē man uz ceļgaliem, un man būs dēls, kaut caur viņu!”

⁴Viņa deva tam savu kalponi Bilhu par sievu, un Jēkabs gāja pie tās.

⁵Un Bilha kļuva grūta un dzemdēja Jēkabam dēlu.

⁶Rāhēle teica: “Dievs mani gan ir notiesājis, bet ir arī mani sadzirdējis un devis man dēlu!” — tādēļ viņa to nosauca vārdā Dāns[29].

⁷Un Bilha, Rāhēles kalpone, atkal kļuva grūta un dzemdēja Jēkabam otru dēlu.

⁸Rāhēle teica: “Dieva cīkstiņu izcīkstēju un taču uzvarēju!” Un viņa to nosauca vārdā Naftālī[30].

⁹Kad Lea redzēja, ka pati nedzemdēs, viņa ņēma savu kalponi Zilpu un deva to Jēkabam par sievu.

¹⁰Un Leas kalpone Zilpa dzemdēja Jēkabam dēlu.

¹¹Lea teica: “Paveicās!” — un nosauca viņu vārdā Gāds[31].

¹²Un Leas kalpone Zilpa dzemdēja Jēkabam otru dēlu.

¹³Un Lea teica: “Mana laime, nu sievas teiks, ka es laimīga!” — un viņa nosauca viņu vārdā Ašērs[32].

¹⁴Kādā kviešu pļaujas dienā Rūbens atrada laukā mīlas ābolus[33]un atnesa tos savai mātei Leai. Un Rāhēle teica Leai: “Dod jel man kādu no tava dēla mīlas āboliem!”

¹⁵Bet viņa tai teica: “Vai tev vēl maz, ka tu paņēmi manu vīru, ka tu vēl ņemsi mana dēla mīlas ābolus?” Un Rāhēle teica: “Lai tad viņš šonakt guļ ar tevi par tava dēla mīlas āboliem!”

¹⁶Vakarā Jēkabs pārnāca no lauka, un Lea iznāca viņam pretī un teica: “Nāc pie manis, jo es tevi nolīgu par mana dēla mīlas āboliem!” Un tonakt viņš gulēja ar viņu.

¹⁷Un Dievs uzklausīja Leu, un viņa kļuva grūta un dzemdēja Jēkabam piekto dēlu.

¹⁸Un Lea teica: “Dievs deva man algu, jo es savam vīram devu savu kalponi!” Un viņa nosauca to vārdā Jisašhars[34].

¹⁹Un Lea atkal kļuva grūta un dzemdēja Jēkabam sesto dēlu.

²⁰Un Lea teica: “Dievs man devis labu dāvanu — tagad mans vīrs godās mani, jo es viņam esmu dzemdējusi sešus dēlus!” Un viņa nosauca to vārdā Zebulūns[35].

²¹Pēc tam viņa dzemdēja meitu un nosauca to vārdā Dīna.

²²Un Dievs atcerējās Rāhēli, un Dievs viņu uzklausīja un atvēra viņas klēpi.

²³Viņa kļuva grūta, dzemdēja dēlu un teica: “Dievs noņēmis manu apsmieklu!”

²⁴Un viņa nosauca to vārdā Jāzeps[36], sacīdama: “Lai Kungs pieliek man vēl vienu dēlu!”

²⁵Kad Rāhēle bija dzemdējusi Jāzepu, Jēkabs teica Lābanam: “Atlaid mani, un es došos uz savām vietām, uz savu zemi!

²⁶Dod manas sievas un manus bērnus, par kuriem es tev esmu kalpojis, un es iešu, jo tu zini, cik daudz es tev esmu kalpojis!”

²⁷Un Lābans viņam teica: “Esi taču man vēlīgs! Es esmu pareģojis, ka Kungs mani ir svētījis tevis dēļ!”

²⁸Un tas teica: “Nosauc man savu algu, un es tev to došu!”

²⁹Jēkabs tam teica: “Tu zini, cik es tev esmu kalpojis un kādi manā laikā ir tapuši tavi lopi!

³⁰Jo pirms manis tev bija maz, bet tagad tev ir jo daudz, un, kam vien es ķēros klāt, tur Kungs tevi svētīja! Un nu — pa kuru laiku lai es uzceļu savu namu?”

³¹Bet tas teica: “Ko lai es tev dodu?” Jēkabs teica: “Nedod man neko, tikai izdari man šādu lietu — un es atkal ganīšu un sargāšu tavas avis:

³²šodien es iziešu cauri visiem taviem lopiem un nošķiršu no tiem visus lāsainos un plankumainos, ikvienu melno no jēriem un ikvienu plankumaino un lāsaino no kazām — tā būs mana alga.

³³Un mana taisnība taps redzama nākamajās dienās, kad tu nāksi manas algas dēļ, kas man no tevis pienākas, — ikviena kaza, kas nebūs lāsaina vai plankumaina, un ikviens jērs, kas nebūs melns, — tie būs zagti!”

³⁴Un Lābans teica: “Nu labi! Lai būtu, kā tu teici!”

³⁵Un todien viņš nošķīra strīpainos un plankumainos āžus un visas lāsainās un plankumainās kazas, visas, kurām bija kāds baltums, un visus melnos jērus un atdeva saviem dēliem.

³⁶Un starp sevi un Jēkabu viņš nolika trīs dienu gājumu, un Jēkabs ganīja pārējās Lābana avis.

³⁷Jēkabs ņēma baltapses, mandeļu un platānas zarus un nomizoja tiem mizas, atplēsdams līdz baltumam.

³⁸Zarus, kurus bija nomizojis, viņš lika priekšā avīm kublos un ūdens silēs, kurp avis nāca dzert, un tās pārojās tur, kur nāca dzert.

³⁹Un avis pārojās pie zariem, un avīm dzima strīpaini, lāsaini un plankumaini jēri.

⁴⁰Jērus Jēkabs nošķīra un avju purnus grieza pret strīpainajiem un pret melnajiem Lābana ganāmpulkā, — tā viņš uztaisīja ganāmpulku sev pašam un nošķīra to no Lābana avīm.

⁴¹Un ik reizi, kad pārojās brangākās avis, Jēkabs lika kublos zarus avju priekšā, lai tās pārotos pie zariem,

⁴²bet, kad vājākās avis, tad nelika neko, un Lābanam palika vājākās, bet Jēkabam brangākās.

⁴³Un tam vīram viss ienācās brangi, un viņam bija daudz avju un kalpoņu, un kalpu, un kamieļu, un ēzeļu!