Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 1. Mozus 43 Bible Online

1. Mozus 43 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

1. Mozus 43

¹Zemē bija smags bads.

²Kad tie bija izlietojušino Ēģiptes atvesto labību, tēvs tiem teica: “Dodieties atkal turp, pērciet mums mazliet ēdamā!”

³Jūda viņam teica: “Tas vīrs mūs zvērināt nozvērināja: manu vaigu jums neredzēt, kamēr jūsu brālis te nebūs kopā ar jums!

⁴Ja tu mūsu brāli sūtīsi kopā ar mums, tad mēs dosimies un nopirksim tev ēdamo,

⁵bet, ja tu viņu nesūtīsi, mēs neiesim, jo tas vīrs mums teica: manu vaigu jums neredzēt, kamēr jūsu brālis te nebūs kopā ar jums!”

⁶Un Israēls teica: “Kādēļ jūs man darījāt ļaunu, stāstīdami tam vīram, ka jums ir vēl viens brālis?!”

⁷Bet viņi teica: “Tas vīrs mūs iztaujāja par mums un par vietu, kur mēs dzimuši, prasīdams: vai jūsu tēvs vēl ir dzīvs? Vai jums ir vēl kāds brālis? — un mēs viņam visu pastāstījām! Vai tad mēs zinājām, ka viņš teiks: atvediet šurp savu brāli!”

⁸Un Jūda teica savam tēvam Israēlam: “Sūti zēnu kopā ar mani, mēs celsimies un iesim, ka paliekam dzīvi un nemirstam ne mēs, ne tu, ne mūsu mazie!

⁹Es gādāšu par viņu, no manis tu viņu varēsi atprasīt! Ja es viņu neatvedīšu pie tevis atpakaļ, ja nenostādīšu tavā priekšā — tad uz mūžiem pret tevi es būšu grēkojis!

¹⁰Ja mēs nebūtu vilcinājušies, tad jau divreiz būtu atpakaļ!”

¹¹Un viņu tēvs Israēls tiem teica: “Ja tā, tad nu tā dariet — ņemiet traukos no tā, ko zeme dod, un aiznesiet tam vīram dāvanu — mazliet balzama, mazliet medus, smaržu, mirru, pistāciju un mandeļu.

¹²Ņemiet divtik sudraba un aiznesiet atpakaļ arī to sudrabu, kas tika atlikts jūsu maišeļu augšpusē — varbūt tā ir kļūda.

¹³Ņemiet savu brāli un dodieties, ejiet atpakaļ pie tā vīra!

¹⁴Visvarenais Dievs lai dod jums žēlastību tā vīra priekšā, ka tas ļauj atgriezties jums, jūsu brālim un Benjāminam. Bet es — tik zaudēju bērnus vienu pēc otra!”

¹⁵Un tie vīri ņēma šo dāvanu, paņēma divtik sudraba, arī Benjāminu, cēlās un devās uz Ēģipti un stājās Jāzepa priekšā.

¹⁶Kad Jāzeps redzēja kopā ar tiem Benjāminu, viņš teica sava nama pārvaldniekam: “Aizved šos vīrus uz mājām, nokauj barokli un pagatavo to, jo šie vīri ēdīs pusdienas kopā ar mani!”

¹⁷Tas vīrs darīja, kā Jāzeps viņam teica, un aizveda viņus uz Jāzepa namu.

¹⁸Aizvesti uz Jāzepa namu, vīri nobijās un runāja: “Mēs esam šurp atvesti tā sudraba dēļ, kas iepriekš tika atlikts mūsu maišeļos, lai izmeklētu mūsu lietu, sagrābtu mūs un paņemtu par kalpiem mūs un mūsu ēzeļus!”

¹⁹Un viņi uzstāja Jāzepa nama pārvaldniekam un runāja ar viņu nama durvīs.

²⁰Viņi teica: “Klau, mans kungs, jau iepriekš mēs bijām atnākuši šurp, lai nopirktu ēdamo,

²¹un, kad mēs nonācām vietā, kur pārnakšņot, mēs attaisījām savus maišeļus, un tur — katram viņa sudrabs maišeļa augšpusē pilnā svarā, tagad mēs to atnesām atpakaļ.

²²Un mēs atnesām vēl citu sudrabu, lai nopirktu ēdamo. Mēs nezinām, kurš atlicis sudrabu mūsu maišeļos!”

²³Tas atbildēja: “Miers ar jums! Nebaidieties! Jūsu Dievs un jūsu tēvu Dievs jums atlicis mantu jūsu maišeļos! Es jūsu naudu esmu saņēmis!” Un viņš atveda pie tiem Šimonu.

²⁴Un tas vīrs viņus aizveda uz Jāzepa namu, deva viņiem ūdeni, un tie mazgāja savas kājas; un viņš deva barību viņu ēzeļiem.

²⁵Un viņi sagatavoja dāvanu, ko bija atveduši, līdz Jāzeps nāca pusdienās, jo bija dzirdējuši, ka viņi tur ēdīs maizi.

²⁶Jāzeps pārnāca mājās, un viņi tam pasniedza dāvanu, ko bija atnesuši uz namu, un klanījās viņam līdz zemei.

²⁷Viņš apvaicājās, vai tiem klājas labi, un jautāja: “Vai klājas labi jūsu tēvam, tam vecajam, par kuru jūs stāstījāt? Vai viņš vēl ir dzīvs?”

²⁸Un viņi atbildēja: “Mūsu tēvam, tavam kalpam, klājas labi, viņš vēl ir dzīvs,” un viņi liecās un klanījās.

²⁹Viņš palūkojās un ieraudzīja savu brāli Benjāminu, savas mātes dēlu, un teica: “Vai šis ir jūsu jaunākais brālis, par kuru jūs man stāstījāt?” Viņš teica: “Dievs lai tev ir žēlsirdīgs, mans dēls!”

³⁰Un Jāzeps steidzās, trīcēdams pie visām miesām sava brāļa dēļ, un viņam nāca raudiens, un viņš iegāja istabā un raudāja tur.

³¹Tad viņš nomazgāja seju, iznāca laukā un savaldījies teica: “Pasniedziet maizi!”

³²Viņam pasniedza atsevišķi, un viņiem atsevišķi, un ēģiptiešiem, kuri ēda kopā ar viņu, arī atsevišķi, jo ēģiptieši nevar ēst maizi kopā ar ebrejiem, tas ēģiptiešiem šķiet pretīgi.

³³Tie tika nosēdināti viņa priekšā — pirmdzimtais pēc savas pirmdzimtības un jaunākais — jaunākā vietā, un tie vīri brīnījās par to.

³⁴Viņiem nesa maltīti no Jāzepa galda, bet Benjāmina maltīte bija piecreiz lielāka nekā visiem pārējiem, un viņi dzēra un noreiba pie viņa.