Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 2. Samuēla 17 Bible Online

2. Samuēla 17 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

2. Samuēla 17

¹Ahītofels teica Abšālomam: “Ļauj, lai izraugos divpadsmit tūkstošus vīru un šonakt pat ceļos un dzenos Dāvidam pakaļ.

²Es uzbrukšu viņam, kamēr tas noguris un vārgs, uzdzīšu viņam šausmas; kad visi viņa ļaudis metīsies bēgt, es nokaušu ķēniņu vienu pašu

³un pārvedīšu visu tautu pie tevis. Vai tā atgriežas, atkarīgs no vīra, pēc kura tu tīko, un tad visa tauta būs mierā.”

⁴Šie vārdi patika Abšālomam un visiem Israēla vecajiem.

⁵Tomēr Abšāloms teica: “Pasauc taču arī arkieti Hūšaju, paklausīsimies arī viņu, kas tam sakāms!”

⁶Hūšajs atnāca pie Abšāloma, un Abšāloms tam sacīja: “Redzi, tā sacīja Ahītofels — vai mums darīt, kā viņš teica? Ja ne, runā tu!”

⁷Hūšajs sacīja Abšālomam: “Ahītofela padoms šoreiz nav labs.”

⁸Hūšajs sacīja: “Tu taču pazīsti savu tēvu un viņa vīrus, tie ir spēkavīri, tie ir nikni kā lācene laukā, kurai laupīti bērni! Tavs tēvs ir karotājs, kopā ar ļaudīm viņš nakti negulēs.

⁹Redzi, jau tagad viņš slēpjas kādā bedrē vai kur citur. Ja kāds no šiem kritīs pašā sākumā, visur sāks runāt: posts piemeklējis tos, kas seko Abšālomam!

¹⁰Tad izbīsies pat stiprinieki, kam sirdis kā lauvām, jo viss Israēls zina, ka tavs tēvs ir spēkavīrs un tie, kas kopā ar viņu, — stiprinieki!

¹¹Mans padoms — pulcināt sapulcini pie sevis visu Israēlu no Dāna līdz Bēršebai — lai to ir kā piejūras smilšu — un pats ved viņus cīņā!

¹²Mēs uzbruksim viņam ikkatrā vietā, lai kur viņš būtu. Mēs uzkritīsim viņam kā zemei rasa, līdz nepaliks pāri nedz viņš, nedz kāds no vīriem, kas kopā ar viņu!

¹³Ja viņš patversies pilsētā, viss Israēls sanesīs virves pie tās, un mēs to pilsētu ievilksim upē — pat akmentiņu tur vairs neatradīs!”

¹⁴Abšāloms un visi israēlieši sacīja: “Arkieša Hūšaja padoms ir labāks par Ahītofela padomu!” Tā Kungs bija nolicis, ka labais Ahītofela padoms tiek noraidīts — lai Kungs uzsūtītu Abšālomam postu.

¹⁵Hūšajs pastāstīja priesteriem Cādokam un Ebjātāram: “Tāds bija Ahītofela padoms Abšālomam un Israēla vecajiem, bet šāds bija mans padoms.

¹⁶Tad nu steigšus sūtiet pie Dāvida un sakiet viņam: nepaliec pa nakti tuksneša pārejās, celies pāri upei, iekams ķēniņš un visi viņa ļaudis nav pagalam.”

¹⁷Jonatāns un Ahīmaacs bija Ēn-Rogēlā. Lai viņus nepamanītu ienākam pilsētā, kalpone gāja tiem pateikt, lai tie steidz ar ziņu pie ķēniņa Dāvida.

¹⁸Taču kāds puisis viņus redzēja un izstāstīja Abšālomam. Bet viņi abi steigšus devās ceļā un Bahūrīmā iegāja pie kāda vīra, kam pagalmā bija aka, un nolaidās tajā.

¹⁹Saimniece ņēma un izpleta pārklāju virs akas un izkaisīja uz tā graudus, ka nekas nebija manāms.

²⁰Abšāloma kalpi ienāca tās sievas namā un prasīja: “Kur Ahīmaacs un Jonatāns?” Sieva tiem sacīja: “Viņi pārbrida pāri strautam.” Tie viņus meklēja, bet neatrada un atgriezās Jeruzālemē.

²¹Kad viņi bija aizgājuši, tie izkāpa no akas un devās ar vēsti pie ķēniņa Dāvida. Viņi teica Dāvidam: “Celieties un steigšus dodieties pāri upei, jo, redzi, kādu padomu par jums ir devis Ahītofels!”

²²Tad Dāvids cēlās ar visiem saviem ļaudīm un devās pāri Jardānai. Līdz rīta gaismai vairs nebija palicis neviens, kas nebūtu šķērsojis Jardānu.

²³Kad Ahītofels redzēja, ka netiek darīts pēc viņa padoma, viņš apsegloja ēzeli, cēlās un devās mājup uz savu pilsētu. Viņš nodeva rīkojumus savai saimei un pakārās, un bija beigts. Viņu apbedīja sava tēva kapā.

²⁴Dāvids aizgāja uz Mahanaimu, bet Abšāloms kopā ar visiem israēliešiem pārcēlās pāri Jardānai.

²⁵Abšāloms bija iecēlis Amāsu par karaspēka virspavēlnieku Joāba vietā. Amāsa bija kāda israēlieša dēls, kam vārdā Jeters — tas bija iegātnis Abīgailai, Nāhāša meitai, Joāba mātes Cerūjas māsai.

²⁶Israēlieši un Abšāloms uzslēja nometni Gileāda zemē.

²⁷Kad Dāvids nonāca Mahanaimā, Nāhāša dēls Šobī no amoniešu Rabas, Ammiēla dēls Māhīrs no Lo-Dabaras un gileādietis Barzilajs no Roglīmas

²⁸sanesa guļvietas, bļodas, māla traukus, kviešus, miežus, miltus un grauzdumus, pupas, lēcas un vēl grauzdumus,

²⁹un medu, un biezpienu, aitas gaļu un govs piena sieru, ko ēst Dāvidam un viņa ļaudīm. Viņi nosprieda, ka ļaudis ir izsalkuši, novārguši un izslāpuši tuksnesī.