Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 2. Samuēla 18 Bible Online

2. Samuēla 18 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

2. Samuēla 18

¹Dāvids nostādīja karapulku, kas bija pie viņa, un iecēla virsniekus pār tūkstošiem un virsniekus pār simtiem.

²Tad Dāvids sūtīja karapulku kaujā — trešo daļu Joāba vadībā, trešo daļu Abīšaja, Cerūjas dēla, Joāba brāļa vadībā, un trešo daļu gatieša Itaja vadībā. Ķēniņš sacīja ļaudīm: “Ietin iešu jums līdzi — es ar!”

³Ļaudis sacīja: “Nenāc! Ja mēs bēgtin bēgsim, par mums tiem maza bēda! Ja puse no mums ies bojā, par mums tiem maza bēda! Jo tu viens pats kā desmit tūkstoši no mums — būs labāk, ja tu mūs no pilsētas atbalstīsi!”

⁴Ķēniņš tiem sacīja: “Kā jums šķiet labāk, tā es darīšu!” Ķēniņš nostājās pie vārtiem, un viss karapulks izgāja pa simtiem un pa tūkstošiem.

⁵Ķēniņš pavēlēja Joābam, Abīšajam un Itajam: “Es jūs lūdzu, esiet saudzīgi pret šo puisi Abšālomu!” Viss karapulks dzirdēja, ko ķēniņš par Abšālomu pavēlēja virsniekiem.

⁶Karapulks izgāja Israēlam pretī, un kauja notika Efraima mežā.

⁷Tur Dāvida kalpi sakāva Israēla pulku. Tā todien bija milzīga sakāve — divdesmit tūkstoši krita.

⁸Kauja pletās pa visu zemi, un mežs todien aprija vairāk ļaužu nekā zobens.

⁹Abšāloms sastapās ar Dāvida kalpiem. Abšāloms jāja uz mūļa, un, kad mūlis pagāja zem liela ozola zaru jūkļa, Abšāloma mati ieķērās ozola zaros un viņš palika starp debesīm un zemi, un mūlis zem viņa aizgāja.

¹⁰Kāds vīrs to ieraudzīja un teica Joābam: “Redzi, es redzēju Abšālomu karājamies ozolā!”

¹¹Joābs sacīja tam vīram, kas viņam to pateica: “Kā — tu redzēji?! — kādēļ tad nenotrieci viņu turpat zemē? Tu būtu no manis dabūjis desmit sudraba gabalus un jostu!”

¹²Tas vīrs atbildēja Joābam: “Pat ja man iesvērtu tūkstoš sudraba gabalu, es nepaceltu roku pret ķēniņa dēlu, jo, mums dzirdot, ķēniņš pavēlēja tev, Abīšajam un Itajam: saudzējiet taču to puisi Abšālomu! —

¹³Ja es izdarītu tādu viltību, pats savai dzīvībai kaitēdams, tas nepaliktu apslēpts ķēniņam, bet tu būtu stāvējis malā.”

¹⁴Joābs teica: “Nav man te ko gaidīt uz tevi!” — un, paķēris rokā trīs šautras, ietrieca tās Abšāloma sirdī — tas vēl dzīvs karājās ozola lapotnē.

¹⁵Desmit puiši, Joāba ieroču nesēji, apstāja Abšālomu, kāva un nonāvēja viņu.

¹⁶Tad Joābs pūta ragu, un karapulks pārstāja vajāt Israēlu, jo Joābs viņus apturēja.

¹⁷Viņi ņēma Abšālomu, ielika to lielā bedrē mežā un virsū sakrāva ļoti lielu akmeņu kaudzi. Bet visi israēlieši bēga katrs uz savu telti.

¹⁸Abšāloms, vēl dzīvs būdams, bija uzslējis sev piemiņas stabu Ķēniņu ielejā, jo viņš domāja: “Man nav dēla, kas nestu tālāk manu vārdu.” Viņš nosauca piemiņas stabu savā vārdā, un to sauc par Abšāloma piemiņas stabu līdz šai dienai.

¹⁹Ahīmaacs, Cādoka dēls, teica: “Ļauj, ka skrienu un nesu ķēniņam labo ziņu, ka Kungs viņu iztiesājis no viņa ienaidnieku rokām.”

²⁰Joābs sacīja viņam: “Šodien tu nebūsi labās ziņas nesējs. Nesīsi ziņu citu reizi, nevis šodien, kad ķēniņa dēls miris.”

²¹Un Joābs teica kādam kūšietim: “Ej, stāsti ķēniņam, ko esi redzējis!” Kūšietis palocījās Joābam un aizskrēja.

²²Ahīmaacs, Cādoka dēls, atkal sacīja Joābam: “Lai būtu kā būdams, ļauj, es arī skriešu pakaļ kūšietim!” Joābs sacīja viņam: “Kāpēc gan tu skriesi, mans dēls, — tev nav labas ziņas, ko nest!”

²³“Lai būtu kā būdams, es skriešu!” Joābs sacīja: “Skrien arī!” — un Ahīmaacs aizskrēja pa līdzenuma ceļu un apsteidza kūšieti.

²⁴Dāvids sēdēja starp abiem vārtiem, un sargs staigāja pa vārtu jumtu uz mūra. Viņš ieskatījās, un redzi — kāds vīrs viens pats skrien!

²⁵Sargs sauca un pavēstīja ķēniņam. Ķēniņš sacīja: “Ja viņš viens, tad tam ir laba ziņa.” Un tas nāca tuvāk un tuvāk.

²⁶Tad sargs ieraudzīja vēl vienu skrejošu vīru, un sargs uzsauca vārtu sargam: “Re, vēl viens vīrs skrien!” Ķēniņš sacīja: “Tas arī būs ziņnesis.”

²⁷Sargs sacīja: “Es redzu, ka pirmais skrien gluži kā Ahīmaacs, Cādoka dēls.” Ķēniņš sacīja: “Tas ir krietns vīrs un nāk ar labu ziņu.”

²⁸Un Ahīmaacs sauca ķēniņam: “Miers!” Viņš noliecās ķēniņam ar seju līdz zemei un sacīja: “Slavēts Kungs, tavs Dievs, kas gūstījis tos vīrus, kuri pacēla roku pret manu kungu, ķēniņu!”

²⁹Ķēniņš prasīja: “Kā klājas tam puisim Abšālomam?” Ahīmaacs sacīja: “Es redzēju lielu kņadu, kad Joābs izsūtīja ķēniņa kalpu un mani, tavu kalpu, bet es nezinu, kas tur bija!”

³⁰Ķēniņš sacīja: “Paej malā un gaidi šeit!” Viņš pagāja malā un apstājās.

³¹Un redzi — ienāca kūšietis un sacīja: “Saņem labu ziņu, mans kungs, ķēniņ, jo Kungs tevi iztiesājis no visu to rokām, kas pret tevi sacēlušies!”

³²Un ķēniņš prasīja kūšietim: “Kā klājas tam puisim Abšālomam?” Kūšietis sacīja: “Lai tā, kā šim puisim, notiek ķēniņa ienaidniekiem un visiem, kas pret tevi ceļas ar ļaunu!”