Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 2. Samuēla 2 Bible Online

2. Samuēla 2 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

2. Samuēla 2

¹Pēc tam Dāvids jautāja Kungam: “Vai man doties uz kādu no Jūdas pilsētām?” Un Kungs viņam atbildēja: “Dodies!” Tad Dāvids jautāja: “Kurp man doties?” Un viņš atbildēja: “Uz Hebronu.”

²Un Dāvids devās turp kopā ar abām sievām — jizreēlieti Ahīnoamu un karmelieša Nābāla atraitni Abīgailu.

³Tāpat Dāvids ņēma līdzi arī vīrus, kas turējās kopā ar viņu — ikkatru ar viņa saimi — , un tie apmetās Hebronas apkārtnes pilsētās.

⁴Tad atnāca Jūdas vīri, un viņi tur svaidīja Dāvidu par ķēniņu Jūdas namam. Un Dāvidam pastāstīja, ka Saulu apbedījuši vīri no Jābēš-Gileādas.

⁵Dāvids sūtīja vēstnešus pie vīriem, kas Jābēš-Gileādā, un sacīja: “Jūs esat Kunga svētīti par to, ka izrādījāt laipnību savam kungam Saulam, viņu apbedīdami.

⁶Tad nu arī Kungs izrādīs jums žēlastību un būs uzticams un arī es būšu jums vēlīgs, tādēļ ka jūs tā esat darījuši.

⁷Tad nu lai jūsu rokas ir stipras un sirdis drošas, jo jūsu kungs Sauls ir miris, bet mani Jūdas nams ir svaidījis par savu ķēniņu!”

⁸Abnērs, Nēra dēls, Saula karaspēka virspavēlnieks, ņēma Saula dēlu Īš-Bošetu un aizveda pāri Jardānai uz Mahanaimu.

⁹Viņš to iecēla par ķēniņu Gileādam, Ašēram, Jizreēlai, Efraimam, Benjāminam un visam Israēlam.

¹⁰Saula dēls Īš-Bošets bija četrdesmit gadus vecs, kad kļuva par Israēla ķēniņu, un viņš valdīja divus gadus. Vienīgi Jūdas nams sekoja Dāvidam.

¹¹Dāvida valdīšanas laiks Hebronā pār Jūdas namu bija septiņi gadi un seši mēneši.

¹²Abnērs, Nēra dēls, kopā ar Saula dēla Īš-Bošeta kalpiem devās no Mahanaimas uz Gibeonu.

¹³Ceļā devās arī Joābs, Cerūjas dēls, kopā ar Dāvida kalpiem, un viņi visi sastapās pie Gibeonas dīķa. Vieni apmetās dīķim vienā pusē un otri — otrā pusē.

¹⁴Tad Abnērs teica Joābam: “Lai taču puiši ceļas un uzrīko mūsu priekšā sacīkstes!” Joābs atbildēja: “Lai notiek!”

¹⁵Tad no Saula dēla Īš-Bošeta puses cēlās un iznāca divpadsmit benjāminieši un arī no Dāvida kalpiem — divpadsmit vīri.

¹⁶Tie grāba viens otru aiz galvas un grūda viens otram sānos zobenu un krita visi reizē. Šo vietu Gibeonā sauc par Helkat-Cūrīmu[1].

¹⁷Kauja todien bija briesmīgi nežēlīga, un Dāvida kalpi sakāva Abnēru un Israēla vīrus.

¹⁸Tur bija arī trīs Cerūjas dēli — Joābs, Abīšajs un Asā-Ēls. Asā-Ēls bija tik ātrs kā gazele laukā —

¹⁹Asā-Ēls dzinās pakaļ Abnēram, nenovērsdamies no Abnēra soļiem ne pa labi, ne pa kreisi.

²⁰Abnērs atskatījās un teica: “Vai tas esi tu, Asā-Ēl?” Un tas atbildēja: “Es!”

²¹Abnērs viņam sacīja: “Nogriezies uz vienu vai otru pusi, satver kādu no puišiem un ņem sev viņa ieročus.” Bet Asā-Ēls negribēja beigt viņu vajāt.

²²Abnērs viņam vēlreiz sacīja: “Novērsies taču no manis! Kādēļ man tevi notriekt pie zemes, kā lai es pēc tam skatos acīs tavam brālim Joābam!”

²³Bet viņš neatstājās, un Abnērs ar šķēpa otru galu iedūra viņam vēderā. Šķēps izdūrās viņam cauri, viņš pakrita un uz vietas bija beigts. Ikviens, kas nonāca līdz vietai, kur Asā-Ēls bija pakritis un miris, apstājās.

²⁴Bet Joābs un Abīšajs dzinās pakaļ Abnēram, un saule jau bija norietējusi, kad viņi nonāca pie Olekts pakalna, kas pirms Gīhas ceļā uz Gibeonas tuksnesi.

²⁵Benjāminieši sapulcējās pie Abnēra — kopā sanāca vesels pulks, un tie nostājās kalna galā.

²⁶Un Abnērs sauca Joābam: “Vai lai zobens rij bez mitas? Vai tad tu nezini, ka beigās būs rūgti? Cik ilgi tu vēl neteiksi ļaudīm, lai pārtrauc vajāt savus brāļus?”

²⁷Joābs atbildēja: “Dzīvs Dievs! Ja tu nebūtu runājis, tad tikai no rīta vīri beigtu vajāt savus brāļus.”

²⁸Joābs pūta ragu, un visi ļaudis apstājās un vairs nedzinās pakaļ israēliešiem un neturpināja cīņu.

²⁹Tad Abnērs ar saviem vīriem visu nakti gāja cauri Arābai, šķērsoja Jardānu, izgāja cauri aizai un nonāca Mahanaimā.

³⁰Joābs atgriezās no Abnēra vajāšanas, sapulcināja visus ļaudis, un no Dāvida kalpiem bez Asā-Ēla trūka tikai deviņpadsmit vīru.

³¹Bet no Abnēra vīriem benjāminiešiem Dāvida kalpi bija nokāvuši trīs simti sešdesmit vīru.

³²Asā-Ēlu viņi aiznesa un apbedīja viņa tēva kapā Betlēmē. Tad Joābs un viņa vīri gāja visu nakti, un rītausmā tie nonāca Hebronā.