Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 2. Samuēla 24 Bible Online

2. Samuēla 24 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

2. Samuēla 24

¹Atkal pret Israēlu iedegās Kunga dusmas un musināja Dāvidu, kūdot: “Ej, saskaiti Israēlu un Jūdu!”

²Tad ķēniņš teica sava karaspēka virspavēlniekam Joābam: “Ej, izstaigā visas Israēla ciltis no Dāna līdz Bēršebai un saskaiti ļaudis, lai es zinātu ļaužu skaitu!”

³Joābs teica ķēniņam: “Lai Kungs, tavs Dievs, vairo ļaudis vēl un vēl simtkārt un lai mana kunga, ķēniņa, acis to skata! Tomēr, mans kungs, ķēniņ, kāpēc tev sagribējies tādu lietu?”

⁴Taču ķēniņa pavēle Joābam un karaspēka virsniekiem bija stingra, un Joābs ar ķēniņa karaspēka virsniekiem devās skaitīt israēliešus.

⁵Viņi pārgāja pāri Jardānai un uzslēja nometni Aroērā uz dienvidiem no pilsētas, kas Gāda ielejā, un devās uz Jaazēras pusi.

⁶Viņi aizgāja uz Gileādu un Tahtīm-Hodšī novadu, tad devās uz Dān-Jaanu un apkārt Sidonai,

⁷nonāca Tīras cietoksnī un visās hiviešu un kanaāniešu pilsētās un devās uz Jūdas dienvidiem, uz Bēršebu.

⁸Viņi pārstaigāja visu zemi, un, kad bija pagājuši deviņi mēneši un divdesmit dienas, viņi pārnāca Jeruzālemē.

⁹Joābs saskaitīto ļaužu skaitu paziņoja ķēniņam — Israēlā bija astoņi simti tūkstoši karotāju, zobena nesēju, bet Jūdā — pieci simti tūkstoši vīru.

¹⁰Pēc tam, kad Dāvids bija saskaitījis ļaudis, viņa sirds iesmeldzās, un Dāvids teica Kungam: “Esmu ļoti grēkojis, tā darīdams! Kungs, piedod jel tagad sava kalpa vainu, jo esmu izdarījis lielu muļķību!”

¹¹Kad Dāvids no rīta cēlās, Kunga vārds bija nācis pār Dāvida redzētāju, pravieti Gādu:

¹²“Ej un pasludini Dāvidam — tā saka Kungs: tavā priekšā es nolieku trīs lietas. Izvēlies vienu, un tā es tev darīšu!”

¹³Gāds atnāca pie Dāvida, izstāstīja viņam un teica: “Vai nu tev un tavai zemei uznāks septiņi bada gadi, vai nu trīs mēnešus tev jābēg no ienaidniekiem, kas tevi vajās, vai trīs dienas tavā zemē būs mēris — apdomā un izlem, kādu atbildi man dot tam, kas mani sūtījis.”

¹⁴Dāvids sacīja Gādam: “Man ļoti grūti! Labāk mums krist Kunga rokā — jo liela ir viņa žēlsirdība — , nekā man krist cilvēku rokās!”

¹⁵Un Kungs sūtīja Israēlam mēri no tā rīta līdz noteiktajam laikam. No Dāna līdz Bēršebai tautā nomira septiņdesmit tūkstoši vīru.

¹⁶Eņģelis izstiepa roku uz Jeruzālemi, lai to izpostītu, bet Kungam kļuva žēl darīt tādu ļaunumu. Viņš teica eņģelim, kas nīdēja tautu: “Gana! Apturi savu roku!” Kunga eņģelis bija pie jebūsieša Aravnas klona.

¹⁷Redzot eņģeli, kas kāva cilvēkus, Dāvids teica Kungam: “Redzi, es esmu grēkojis, es esmu noziedzies, bet šīs avis — ko tās ir darījušas?! Lai tava roka ir pret mani un mana tēva namu!”

¹⁸Tajā dienā Gāds nāca pie Dāvida un teica: “Dodies un cel Kungam altāri uz jebūsieša Aravnas klona!”

¹⁹Un Dāvids devās, kā Kungs bija pavēlējis ar Gāda vārdiem.

²⁰Kad Aravna paraudzījās lejup, viņš redzēja, ka ķēniņš ar saviem kalpiem nāca pie viņa. Aravna iznāca un noliecās ķēniņam ar seju līdz zemei.

²¹Aravna teica: “Kāpēc mans kungs ķēniņš nāk pie sava kalpa?” Dāvids atbildēja: “Lai pirktu no tevis šo klonu un būvētu altāri Kungam — lai manā tautā mitētos šī sērga!”

²²Aravna teica Dāvidam: “Lai mans kungs, ķēniņš, ņem un upurē, kas viņam tīk! Redzi — vērši sadedzināmajam upurim, kuļamais rats un vēršu iejūgs malkai.

²³Ķēniņ, to visu Aravna atdod ķēniņam!” Tad Aravna teica ķēniņam: “Kungs, tavs Dievs, tevi uzklausīs.”

²⁴Ķēniņš teica Aravnam: “Nē, es noteikti pirkšu no tevis par maksu. Es nepienesīšu Kungam, savam Dievam, sadedzināmo upuri, kas iegūts par velti.” Un Dāvids nopirka klonu un vēršus par piecdesmit sudraba šekeļiem.

²⁵Dāvids uzbūvēja tur altāri Kungam un pienesa sadedzināmos upurus un miera upurus. Kungs izpildīja lūgumu par zemi, un sērga Israēlā mitējās.