Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 2. Samuēla 6 Bible Online

2. Samuēla 6 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

2. Samuēla 6

¹Dāvids atkal saaicināja visus Israēla karaspēka izlases vīrus — trīsdesmit tūkstošus.

²Dāvids un visi viņa ļaudis cēlās un gāja uz Baalu Jūdā, lai atnestu Dieva šķirstu, kas tiek saukts viņa vārdā — Pulku Kunga vārdā, kurš mīt starp ķerubiem.

³Dieva šķirstu jaunos ratos veda no Abīnādāva nama, kas kalnā. Abīnādāva dēli Uza un Ahjo vadīja jaunos ratus

⁴un kopā ar Dieva šķirstu izbrauca no Abīnādāva nama, kas kalnā. Ahjo gāja šķirstam pa priekšu.

⁵Dāvids un viss Israēla nams gavilēja Kunga priekšā ar visiem koka mūzikas instrumentiem — lirām, arfām, tamburīniem, kastaņetēm un cimbolēm.

⁶Kad viņi nonāca līdz Nahona klonam, Uza pasniedzās pie Dieva šķirsta un satvēra to, jo vērši paklupa.

⁷Tad Kungs iedegās dusmās pret Uzu, un Dievs viņu tūdaļ sita par viņa kļūmi, un viņš nokrita miris līdzās Dieva šķirstam.

⁸Dāvids sadrūma par to, ka Kunga trieciens satrieca Uzu, to vietu viņš nosauca Perec-Uza[4]. Tā to sauc līdz šai dienai.

⁹Dāvids bijās Kunga un sacīja: “Kā gan lai Kunga šķirsts nāk pie manis!”

¹⁰Dāvids negribēja vest Kunga šķirstu sev līdzi uz Dāvida pilsētu un novietoja to gatieša Obēd-Edoma namā.

¹¹Kunga šķirsts palika gatieša Obēd-Edoma namā trīs mēnešus, un Kungs svētīja Obēd-Edomu un visu viņa namu.

¹²Kad ķēniņam Dāvidam pastāstīja, ka Kungs Dieva šķirsta dēļ ir svētījis Obēd-Edoma namu un visu, kas tam, Dāvids ar līksmību gāja nest Dieva šķirstu no Obēd-Edoma nama uz Dāvida pilsētu.

¹³Kad Kunga šķirsta nesēji bija pagājuši sešus soļus, viņš upurēja vērsi un nobarotu lopu.

¹⁴Dāvids, cik spēka, dejoja Kunga priekšā, viņš bija apjozies ar linu efodu.

¹⁵Dāvids un viss Israēla nams ar prieka saucieniem un tauru skaņām ienesa pilsētā Kunga šķirstu.

¹⁶Kad Kunga šķirsts nonāca Dāvida pilsētā, Saula meita Mīhala bija izliekusies pa logu. Viņa redzēja ķēniņu Dāvidu lēkājam un dejojam Kunga priekšā un sāka to nicināt.

¹⁷Kunga šķirstu atnesa un nolika savā vietā — teltī, ko Dāvids tam bija uzslējis. Dāvids upurēja Kunga priekšā sadedzināmos upurus un miera upurus.

¹⁸Kad Dāvids bija beidzis upurēt sadedzināmos upurus un miera upurus, viņš svētīja tautu Pulku Kunga vārdā.

¹⁹Visam Israēla pulkam, visai tautai — gan vīriem, gan sievām — , Dāvids izdalīja pa maizei, cepumam un vīnogu plācenim. Tad tie devās katrs uz savām mājām.

²⁰Kad Dāvids pārnāca, lai svētītu savu namu, Saula meita Mīhala iznāca viņam pretī un teica: “Nu gan godājams šodien bija Israēla ķēniņš — izģērbies verdzeņu un vergu priekšā, izģērbies kā tāds salašņa!”

²¹Dāvids teica Mīhalai: “Nē, Kunga priekšā, kas mani izredzējis būt pārākam par tavu tēvu un visu viņa namu un iecēlis mani par valdnieku Kunga tautai Israēlam. Un es līksmoju Kunga priekšā!

²²Pat ja es būtu vēl vairāk izmeties un kailāks, šīm verdzenēm, par kurām tu runāji, es būtu godājams!”

²³Un Saula meita Mīhala palika bez bērniem visu mūžu.