Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 2. Samuēla 7 Bible Online

2. Samuēla 7 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

2. Samuēla 7

¹Kad nu ķēniņš mita savā namā un Kungs viņam bija devis atelpu no visiem ienaidniekiem,

²ķēniņš teica pravietim Nātānam: “Redzi nu, es mītu ciedru koka namā, bet Dieva šķirsts starp aizkariem!”

³Nātāns teica ķēniņam: “Dari visu, kas tev padomā, jo Kungs ir ar tevi!”

⁴Tajā pašā naktī Kunga vārds nāca pār Nātānu:

⁵“Ej un saki manam kalpam Dāvidam: tā saka Kungs: vai tu man celsi namu, kur dzīvot?

⁶Es neesmu dzīvojis namā, kopš izvedu Israēlu no Ēģiptes līdz pat šai dienai, — klejojumos es allaž esmu mitinājies teltī!

⁷Visos klejojumos, iedams līdzi Israēlam, — vai es bildu kaut vārdu kādai no tām Israēla ciltīm, kam liku ganīt savu tautu Israēlu, vai es teicu: kāpēc jūs neceļat man ciedru koka namu? —

⁸Tad nu tā saki manam kalpam Dāvidam: tā saka Pulku Kungs: es ņēmu tevi no ganībām, kur tu ganīji avis, lai tu būtu valdnieks manai tautai Israēlam.

⁹Es biju ar tevi, lai kurp tu gāji, visus tavus ienaidniekus es iznīdēju tavā priekšā, tavu vārdu es darīju diženu kā zemes varenajiem!

¹⁰Es ierādīšu vietu savai tautai Israēlam — es to iedēstīšu, tas tur apmetīsies, viņu vairs netraucēs. Ļaundari to vairs nevajās, kā bija iepriekš,

¹¹kad es iecēlu soģus savai tautai Israēlam, nu es dodu tev atelpu no visiem ienaidniekiem! Kungs tev pasludina — pats Kungs tev cels namu!

¹²Kad tavs dienu skaits būs pilns, tu iesi pie saviem tēviem, es celšu tev pēcnācēju, kas no tevis paša dzimis, es nostiprināšu viņa valdīšanu!

¹³Viņš uzcels namu manam vārdam, es nostiprināšu viņa valsts troni uz mūžiem!

¹⁴Es būšu viņa tēvs, viņš būs mans dēls! Par viņa vainu es sitīšu viņu ar ļaužu rīksti, ar cilvēkbērnu pātagām.

¹⁵Savu uzticību neatraušu viņam, kā es to atrāvu Saulam, kuru atstūmu, tev nākot!

¹⁶Tavs nams un tava valsts pastāvēs mūžīgi manā priekšā, tavs tronis būs stiprs uz mūžiem!”

¹⁷Nātāns izstāstīja Dāvidam visus šos vārdus un visu savu redzējumu.

¹⁸Tad ķēniņš Dāvids nāca, apsēdās Kunga priekšā un sacīja: “Kas gan es esmu, Kungs Dievs, kas gan mans nams, ka tu mani cēli tik augstu!

¹⁹Vai tas tev vēl maz, Kungs Dievs, — tu runā par sava kalpa namu tik tālu nākotnē, un tā ir mācība cilvēkam, Kungs Dievs!

²⁰Ko vēl lai tev Dāvids saka? Tu taču pazīsti savu kalpu, Kungs Dievs!

²¹Pēc saviem vārdiem un pēc savas sirds nolūka tu dari šīs diženās lietas, lai tavs kalps tās piedzīvotu!

²²Cik liels tu, Kungs Dievs, — neviens nav kā tu, nav cita Dieva bez tevis, to liecina viss, ko dzirdējām savām ausīm!

²³Kurš vēl ir kā tava tauta — kā Israēls? Vienīgā tauta virs zemes, kuru Dievs gāja izpirkt sev par tautu, lai pagodinātu sevi, lai veiktu diženas lietas, bijājamas lietas — tavā zemē, tavas tautas priekšā, kuru tu sev izpirki no Ēģiptes, no tautām un viņu dieviem!

²⁴Savu tautu Israēlu tu nostiprināji sev par tautu uz mūžiem, tu, Kungs, kļuvi viņiem par Dievu!

²⁵Tad nu, Kungs Dievs, tiem vārdiem, ko tu runāji par savu kalpu un viņa namu, liec pastāvēt mūžam un dari, kā esi sacījis!

²⁶Tavs vārds būs varens uz mūžiem, tie sacīs: Pulku Kungs — Israēla Dievs! Un tava kalpa Dāvida nams pastāvēs tavā priekšā!

²⁷Tu, Pulku Kungs, Israēla Dievs, tā vēstīji savam kalpam: es tev uzcelšu namu — tavs kalps ir uzdrīkstējies tev sacīt šo lūgšanu!

²⁸Mans Kungs, Dievs, tu esi Dievs, tavi vārdi ir patiesi, ko tu sacīji savam kalpam — tas labs!

²⁹Lai tev tīk svētīt sava kalpa namu, lai tas ir mūžīgi tavā priekšā — jo tu, mans Kungs, Dievs, esi runājis, un tava kalpa nams būs svētīts ar tavu svētību mūžīgi!”