Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 1. Ķēniņu 11 Bible Online

1. Ķēniņu 11 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

1. Ķēniņu 11

¹Ķēniņš Sālamans mīlēja daudzas svešu tautu sievas — faraona meitu un arī moābietes, amonietes, edomietes, sidonietes, hetietes,

²un arī no tām tautām, par kurām Kungs bija sacījis Israēla dēliem: “Neprecieties ar tiem, un viņi lai neprecas ar jums, jo tad jūsu sirdis noteikti pievērstos viņu dieviem!” — tām Sālamans pieķērās ar mīlestību.

³Viņam bija septiņi simti augstdzimušu sievu un trīs simti blakussievu, un viņa sievas tam grozīja prātu.

⁴Kad Sālamans kļuva vecs, viņa sievas pievērsa tā prātu citiem dieviem, un viņa sirds neatrada mieru pie Kunga, viņa Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds.

⁵Sālamans sekoja sidoniešu dievietei Aštartei un pretīgajam amoniešu elkam Milkomam.

⁶Sālamans darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un netiecās pēc Kunga, kā viņa tēvs Dāvids.

⁷Tad Sālamans uzcēla altāri pretīgajam moābiešu elkam Kemošam kalnā, kas iepretī Jeruzālemei, un pretīgajam amoniešu elkam Moleham.

⁸To pašu viņš darīja visām savām sveštautiešu sievām, kuras kvēpināja un upurēja saviem dieviem.

⁹Un Kungs dusmojās uz Sālamanu, jo viņš bija novērsies no Kunga, Israēla Dieva, kas viņam bija divreiz atklājies.

¹⁰Dievs viņam bija pavēlējis: “Neseko citiem dieviem!” — bet Sālamans neievēroja Kunga pavēli.

¹¹Un Kungs sacīja Sālamanam: “Tādēļ ka tu tā darīji un neturēji manu derību un manus likumus, ko es tev pavēlēju, es atraušu no tevis valdīšanu un došu to tavam kalpam.

¹²Tomēr tavas dzīves laikā es to nedarīšu tava tēva Dāvida dēļ. Es to atraušu tavam dēlam!

¹³Taču visu valsti es neatraušu — vienu cilti es došu tavam dēlam mana kalpa Dāvida un Jeruzālemes dēļ, ko es esmu izvēlējies!”

¹⁴Un Kungs deva Sālamanam pretinieku, edomieti Hadadu, viņš bija no Edoma ķēniņa dzimtas.

¹⁵Toreiz, kad Dāvids bija Edomā un karaspēka virspavēlnieks Joābs bija devies apbedīt nogalinātos, viņš izkāva visus edomiešus.

¹⁶Joābs un viss Israēls tur palika sešus mēnešus, līdz tie iznīdēja visus edomiešus.

¹⁷Bet Hadads un daži edomieši no viņa tēva kalpiem aizbēga uz Ēģipti. Hadads bija mazs zēns.

¹⁸Viņi izgāja no Midjānas un nonāca Pārānā. Viņi ņēma sev līdzi vīrus no Pārānas, nonāca Ēģiptē pie faraona, Ēģiptes ķēniņa, un tas viņam deva namu, maizi un zemi.

¹⁹Un Hadads ieguva lielu faraona vēlību, un tas viņam deva par sievu savas sievas, ķēniņienes Tahpenēsas, māsu.

²⁰Un Tahpenēsas māsa dzemdēja viņam dēlu Gnubatu, un Tahpenēsa viņu nošķīra no krūts faraona namā, un Gnubats bija faraona namā kopā ar faraona dēliem.

²¹Kad Hadads Ēģiptē uzzināja, ka Dāvids apgūlies pie saviem tēviem un karaspēka virspavēlnieks Joābs ir miris, Hadads sacīja faraonam: “Laid mani, lai es eju uz savu zemi!”

²²Bet faraons viņam sacīja: “Kā tev trūka pie manis, ka tu gribi iet uz savu zemi?” Un viņš atbildēja: “Nekā — tomēr atlaid mani!”

²³Un Dievs lika pret viņu sacelties Rezonam, Eljāda dēlam, kurš bija aizbēdzis no sava kunga Hadadezera, Cobas ķēniņa.

²⁴Viņš sapulcināja pie sevis vīrus un kļuva par laupītāju pulka vadoni, bet Dāvids tos sakāva. Tad viņi devās uz Damasku, apmetās tur un valdīja Damaskā.

²⁵Viņš bija Israēla pretinieks visu Sālamana laiku — ļauns kā Hadads, un viņš nīda Israēlu un valdīja pār Arāmu.

²⁶Sālamana kalps, efrātietis Jārobāms, Nebāta dēls no Cerēdas, kura māte bija atraitne, vārdā Cerūa, sacēlās pret ķēniņu.

²⁷Redzi, kādēļ viņš sacēlās pret ķēniņu — Sālamans cēla Millo un mūrēja ciet plaisas sava tēva Dāvida pilsētā.

²⁸Bet Jārobāms bija ietekmīgs vīrs, un Sālamans ievēroja jaunekli, ka tas labi tiek galā ar darbiem, un iecēla viņu pār visiem Jāzepa nama strādniekiem.

²⁹Toreiz Jārobāms bija izgājis no Jeruzālemes, un ceļā tam pienāca pravietis Ahija no Šīlo, kurš bija apvilcis jaunu mēteli. Tie abi uz lauka bija vieni.

³⁰Tad Ahija ņēma jauno mēteli, kas tam bija mugurā, sarāva divpadsmit gabalos

³¹un sacīja Jārobāmam: “Ņem sev desmit gabalus, jo tā saka Kungs, Israēla Dievs: redzi, es izraušu valsti no Sālamana rokām un došu tev desmit ciltis,

³²bet viņam paliks viena cilts mana kalpa Dāvida un Jeruzālemes dēļ — tā ir pilsēta, kuru es izvēlējos starp visām Israēla ciltīm!

³³Tāpēc ka viņi mani ir pametuši un zemojušies sidoniešu dievietei Aštartei, moābiešu dievam Kemošam un Amona dēlu dievam Milkomam un nav staigājuši manos ceļos, nav darījuši, kas man šķiet pareizs, un nav pildījuši manus likumus un manas tiesas, kā darīja viņa tēvs Dāvids,

³⁴es neatņemšu viņam visu valsti, jo es viņu iecēlu par valdnieku uz visu mūžu mana kalpa Dāvida dēļ, kuru es izvēlējos un kurš turēja manus baušļus un likumus.

³⁵Es atņemšu valsti viņa dēlam un došu tev desmit ciltis,

³⁶bet viņa dēlam es došu vienu cilti, lai manam kalpam Dāvidam vienmēr būtu gaismeklis manā priekšā Jeruzālemē — pilsētā, kuru es izvēlējos, lai tur mājotu mans vārds.

³⁷Es tevi ņemšu, un tu valdīsi pār visu, ko tava dvēsele vēlēsies, un tu būsi ķēniņš pār Israēlu.

³⁸Ja tu klausīsi visu, ko es tev pavēlēšu, un staigāsi manos ceļos, darīsi, kas man šķiet pareizs, un turēsi manus likumus un manus baušļus kā mans kalps Dāvids, tad es būšu ar tevi un uzcelšu tev drošu namu, kā uzcēlu Dāvidam, un es došu tev Israēlu!

³⁹Tādēļ es pazemošu Dāvida dzimtu, bet ne uz visiem laikiem.”

⁴⁰Un Sālamans lūkoja nonāvēt Jārobāmu, bet Jārobāms sataisījās un bēga uz Ēģipti pie Ēģiptes ķēniņa Šīšaka un palika Ēģiptē līdz Sālamana nāvei.

⁴¹Citi Sālamana darbi un viss, ko viņš darījis, un viņa gudrība — vai tad par to nav rakstīts Sālamana darbu grāmatā?

⁴²Sālamans valdīja Jeruzālemē pār visu Israēlu četrdesmit gadus.

⁴³Sālamans apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apbedīja viņa tēva Dāvida pilsētā. Pēc tam valdīja viņa dēls Rehabeāms.