Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 1. Ķēniņu 17 Bible Online

1. Ķēniņu 17 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

1. Ķēniņu 17

¹Un tišbietis Elija, no Tišbes Gileādā, sacīja Ahābam: “Tiešām, dzīvs ir Kungs, Israēla Dievs, kura priekšā es stāvu, — ja šajos gados būs rasa un lietus, tad tikai tad, kad es teikšu!”

²Un Kunga vārds nāca pār viņu:

³“Aizej no šejienes, griezies uz austrumiem un paslēpies Kerītas ielejā, kas pret Jardānu, —

⁴dzer no upes, bet kraukļiem es pavēlēju tevi tur uzturēt.”

⁵Un viņš gāja un darīja, kā Kungs bija licis, — apmetās Kerītas ielejā, kas pret Jardānu.

⁶Kraukļi viņam nesa maizi un gaļu rītos un vakaros, un viņš dzēra no upes.

⁷Pēc kāda laika upe izžuva, jo visā zemē nebija lietus.

⁸Tad Kunga vārds nāca pār viņu:

⁹“Celies un ej uz Cārfatu Sidonā un dzīvo tur, redzi, es pavēlēju, lai kāda atraitne tevi tur uztur.”

¹⁰Viņš cēlās un gāja uz Cārfatu. Kad viņš pienāca pie pilsētas vārtiem, redzi, kāda atraitne lasīja zarus, un viņš tai uzsauca: “Lūdzu, atnes man traukā mazliet ūdens, lai varu padzerties!”

¹¹Viņa gāja pēc tā, un viņš tai sacīja: “Lūdzu, atnes gabalu maizes!”

¹²Tā atbildēja: “Tiešām, dzīvs ir Kungs, tavs Dievs, ja man būtu kas cepts! Traukā ir tikai sauja miltu un krūkā nedaudz eļļas. Redzi, esmu salasījusi pāris zaru un iešu gatavot ēst sev un savam dēlam, paēdīsim un mirsim.”

¹³Elija tai sacīja: “Nebīsties, ej un dari, kā sacīji, bet vispirms izcep un atnes man mazu plāceni, pēc tam cep sev un savam dēlam,

¹⁴jo tā saka Kungs, Israēla Dievs: milti traukā nebeigsies un krūkā eļļas nepietrūks līdz dienai, kad Kungs dos zemei lietu.”

¹⁵Un viņa gāja un darīja, kā Elija bija sacījis, — gan viņš, gan viņa un tās nams varēja iztikt daudzas dienas —

¹⁶milti traukā nebeidzās un krūkā eļļas nepietrūka, kā Elija bija sacījis Kunga vārdā.

¹⁷Pēc kāda laika saslima šīs sievas, nama saimnieces, dēls un sirga smagi, līdz mitējās elpot.

¹⁸Viņa sacīja Elijam: “Kas man ar tevi, Dieva vīrs? Tu atnāci pie manis, lai atgādinātu manu vainu un lai mirtu mans dēls?!”

¹⁹Viņš tai atbildēja: “Dod man savu dēlu!” — un ņēma to no viņas krūtīm, uznesa jumtistabā, kur dzīvoja, noguldīja savā guļvietā

²⁰un sauca uz Kungu: “Kungs, mans Dievs! Vai pat šai atraitnei, pie kuras es mājoju, tu darīsi ļaunu un nonāvēsi tās dēlu?!”

²¹Tad viņš pārliecās bērnam trīs reizes un sauca uz Kungu: “Kungs, mans Dievs, liec šī bērna dvēselei atgriezties viņā!”

²²Kungs uzklausīja Eliju, un bērna dvēsele atgriezās viņā, un tas atdzīvojās.

²³Elija ņēma bērnu, nonesa to no jumtistabas un atdeva mātei. Un Elija sacīja: “Redzi, tavs dēls ir dzīvs!”

²⁴Tad sieva sacīja Elijam: “Tagad es zinu, ka tu esi Dieva vīrs un Kunga vārds, ko tu saki, ir patiess!”