Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 1. Laiku 17 Bible Online

1. Laiku 17 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

1. Laiku 17

¹Un bija tā — Dāvids dzīvoja savā namā, un reiz viņš sacīja pravietim Nātānam: “Redzi, es dzīvoju ciedru koka namā, bet Kunga derības šķirsts zem aizkariem!”

²Nātāns sacīja Dāvidam: “Dari visu, ko esi nodomājis, jo Dievs ir ar tevi!”

³Bet tonakt pār Nātānu nāca Dieva vārds:

⁴“Ej un saki manam kalpam Dāvidam: tā saka Kungs: tu necelsi man namu, kur dzīvot,

⁵jo es neesmu dzīvojis namā kopš dienas, kad es izvedu Israēlu, līdz šai dienai, bet es mitu no telts uz telti un no mītnes uz mītni.

⁶Visur, kur vien es Israēlam liku iet, tur taču es neteicu katram Israēla soģim, kam pavēlēju ganīt savu Israēla tautu: kāpēc jūs man neceļat ciedru koka namu?

⁷Un tagad saki manam kalpam Dāvidam: tā saka Pulku Kungs: es ņēmu tevi no ganībām, no avju pulka, lai tu valdītu pār manu tautu Israēlu!

⁸Es būšu ar tevi visur, kur tu iesi, es iznīdēšu visus tavus ienaidniekus, un es celšu tavu vārdu pār visiem vārdiem uz zemes!

⁹Es dēstīšu savu tautu Israēlu šajā vietā, un es to audzēšu, un tie tur mitīs, nemiera tur nebūs, netaisnības darītāji tos vairs nenomāks, kā bija agrāk!

¹⁰Un kopš tā laika, kad es iecēlu soģus pār savu tautu Israēlu, es pakļāvu visus tavus ienaidniekus. Tagad es daru tev zināmu — tev namu uzcels Kungs!

¹¹Kad tavu dienu skaits būs pilns un tu iesi pie tēviem, tad es tavā vietā celšu tavu dzimumu — vienu no taviem dēliem — un es nostiprināšu viņa valsti!

¹²Viņš uzcels manu namu, un es nostiprināšu viņa troni mūžīgi!

¹³Es būšu viņam par tēvu, un viņš būs man par dēlu! Es viņam neatņemšu savu derības žēlastību, kā to atņēmu tam, kas bija pirms tevis!

¹⁴Es viņu nostiprināšu viņa namā un viņa valstībā mūžīgi! Viņa tronis pastāvēs mūžīgi!”

¹⁵Visu dzirdēto un redzēto Nātāns atstāstīja Dāvidam.

¹⁶Tad ķēniņš Dāvids gāja, apsēdās Kunga priekšā un sacīja: “Kas gan es esmu, Kungs Dievs, kas gan mans nams, ka līdz šejienei tu mani vadīji!?

¹⁷Vai tas tev vēl maz, ak, Dievs! Tu runā par sava kalpa namu tik tālu nākotnē un rādi man nākamās paaudzes, kurām tu liksi nākt, ak, Dievs!

¹⁸Ko vēl lai tev Dāvids saka par tava kalpa godību? Tu taču pazīsti savu kalpu!

¹⁹Ak, Kungs, sava kalpa dēļ un pēc savas sirds nolūka tu dari šīs diženās lietas un dari tās zināmas!

²⁰Ak, Kungs, neviens nav kā tu, nav cita Dieva bez tevis, to liecina viss, ko dzirdējām savām ausīm!

²¹Kurš vēl ir kā tava tauta — kā Israēls? Vienīgā tauta virs zemes, kuru Dievs gāja izpirkt sev par tautu, lai pagodinātu sevi, lai veiktu diženas lietas, bijājamas lietas — tavas tautas priekšā izdzenot tautas, tu tos no Ēģiptes izpirki!

²²Savu tautu Israēlu tu padarīji sev par tautu uz mūžiem! Tu, Kungs, kļuvi viņiem par Dievu!

²³Tad nu, Kungs Dievs, tiem vārdiem, ko tu runā par savu kalpu un viņa namu, liec pastāvēt mūžam un dari, kā esi sacījis!

²⁴Tavs vārds būs stiprs un varens uz mūžiem, tie sacīs: Pulku Kungs — Israēla Dievs! — tu Israēla Dievs! Un tava kalpa Dāvida nams pastāvēs tavā priekšā!

²⁵Jo tu, mans Dievs, tā vēstīji savam kalpam: es tev uzcelšu namu — tavs kalps ir uzdrīkstējies tev sacīt šo lūgšanu!

²⁶Ak, Kungs, tu esi Dievs, tu esi solījis savam kalpam šīs labās lietas!

²⁷Lai tev tīk svētīt sava kalpa namu, lai tas ir mūžīgi tavā priekšā — ko tu, Kungs, svētī, tas ir svētīts uz mūžiem!”