Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 2. Laiku 6 Bible Online

2. Laiku 6 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

2. Laiku 6

¹Tad Sālamans sacīja: “Kungs saka: tumšā padebesī mitīšu!

²Tev augstu namu es cēlu — tā vieta, kur tev dzīvot mūžīgi!”

³Ķēniņš pagriezās pret tiem un svētīja visu Israēla sapulci. Visa Israēla sapulce stāvēja.

⁴Un viņš sacīja: “Slavēts Kungs, Israēla Dievs! Ar savu muti viņš runāja uz manu tēvu Dāvidu un ar savu roku sacīto piepildīja:

⁵no dienas, kad es izvedu tautu no Ēģiptes zemes, es neizvēlējos visu Israēla cilšu starpā nevienu pilsētu, kur celt namu, lai tur mājotu mans vārds, un es neizvēlējos nevienu vīru, kas vadītu manu Israēla tautu,

⁶taču es izvēlējos Jeruzālemi, lai tur mājotu mans vārds, un es izvēlējos Dāvidu, lai viņš valda pār manu Israēla tautu.

⁷Mans tēvs Dāvids vēlējās celt namu Kunga, Israēla Dieva, vārdam,

⁸bet Kungs sacīja manam tēvam Dāvidam: tu no sirds gribēji celt namu manam vārdam, tu darīji labi, jo tas nāca no sirds,

⁹vienīgi tu pats necelsi namu, to darīs tavs dēls, kas nācis no taviem gurniem, — viņš cels namu manam vārdam!

¹⁰Un Kungs ir apstiprinājis savu sacīto, un es esmu cēlies no sava tēva Dāvida un sēžu Israēla tronī, kā Kungs to ir teicis. Es uzcēlu namu Kunga, Israēla Dieva, vārdam!

¹¹Un es tur noliku derības šķirstu, kurā ir Kunga derība, ko viņš noslēdzis ar Israēla dēliem!”

¹²Viņš stāvēja Kunga altāra priekšā, iepretī visai Israēla sapulcei, rokas pacēlis, —

¹³Sālamans bija darinājis vara paaugstinājumu un to nolicis ārējā pagalmā, tā garums bija pieci elkoņi, platums pieci elkoņi un augstums trīs elkoņi — viņš stāvēja uz tā, tad nometās ceļos pretī visai Israēla sapulcei, pacēla rokas pret debesīm

¹⁴un sacīja: “Kungs, Israēla Dievs, ne debesīs, ne virs zemes nav tāda Dieva kā tu, kas turētu derību un darītu žēlastību saviem kalpiem, kuri staigā tavā priekšā no visas sirds!

¹⁵Tu turēji to, ko biji teicis savam kalpam, manam tēvam Dāvidam. Tu runāji ar savu muti un šodien ar savu roku to piepildīji!

¹⁶Un tagad, Kungs, Israēla Dievs, turi, ko sacīji savam kalpam, manam tēvam Dāvidam! Tu sacīji — tev netrūks, kas sēdēs Israēla tronī manā priekšā, ja vien tavi dēli staigās manas bauslības ceļos, kā tu staigāji manā priekšā.

¹⁷Tagad, Kungs, Israēla Dievs, apstiprini savus vārdus, kurus tu sacīji savam kalpam Dāvidam!

¹⁸Vai patiesi Dievs mājo pie cilvēkiem uz zemes? Redzi, debesis un debesu debesis neietver tevi, kur nu vēl šis nams, ko esmu uzcēlis!

¹⁹Jel pievērsies sava kalpa lūgšanai un viņa pazemīgam lūgumam, Kungs, mans Dievs! Uzklausi raudas un lūgšanu, ko tev lūdz tavs kalps.

²⁰Lai tavas acis dienu un nakti ir nomodā pār šo namu — vietu, par kuru tu esi sacījis: tur mājos mans vārds! Uzklausi lūgšanu, ko šajā vietā sacīs tavs kalps!

²¹Uzklausi sava kalpa un savas Israēla tautas lūgumu, ko viņi lūgs šajā vietā, ak, uzklausi no sava mājokļa, no debesīm, uzklausi un piedod!

²²Ja kāds vīrs grēko pret savu tuvāko un tas nozvērina viņu ar lāstu, un viņš iet zvērēt šajā namā, tava altāra priekšā,

²³tad uzklausi no debesīm un tiesā taisnīgi savus kalpus — sodi grēcīgo, lai nodarījums nāk pār viņa galvu, bet attaisno taisnīgo un dari viņam pēc taisnības!

²⁴Ja tavu Israēla tautu ienaidnieks sakauj, tādēļ ka tā grēkojusi pret tevi, — taču, ja tā atgriežas un atzīst tavu vārdu, lūdzot un nožēlojot to tev šajā namā,

²⁵tad uzklausi no debesīm un piedod savai Israēla tautai tās grēkus un atdod atpakaļ zemi, kuru tu devi viņu tēviem.

²⁶Ja debesis būtu aizslēgtas un nelītu lietus, tādēļ ka viņi ir grēkojuši pret tevi, — taču, ja viņi lūdz šajā vietā un atzīst tavu vārdu un atgriežas no saviem grēkiem, jo tu viņus esi pazemojis,

²⁷tad uzklausi debesīs un piedod grēkus saviem kalpiem un savai Israēla tautai, jo tu viņiem mācīsi labo ceļu, pa kuru iet, un tu dosi lietu zemei, kuru tu esi devis savai tautai mantojumā.

²⁸Ja zemē būtu bads, mēris, sausums, labības rūsa, siseņi, kukaiņi vai arī ienaidnieki celtos pret šīs zemes vārtiem, ja būtu posts un sērgas,

²⁹tad ikvienu lūgšanu, ikvienu pielūgšanu, ko tev lūdz jebkurš cilvēks no visas tavas Israēla tautas — saprot postu un sāpes un lūgšanā izstiepj rokas pret šo namu — ,

³⁰tu uzklausi no debesīm, savas mājvietas, piedod un atmaksā nodarīto, jo tu pazīsti viņu sirdis, tu proti atšķirt katra cilvēka dēla sirdi.

³¹Lai tie bīstas tevis un staigā tavu ceļu visas mūža dienas, kuras dzīvos šajā zemē, ko tu esi devis mūsu tēviem.

³²Un arī svešzemnieks, kurš nav no tavas Israēla tautas, bet atnācis no tālas zemes, jo tavs vārds ir liels, tava roka ir stipra, tavs elkonis pacelts, — ja tas nāk un lūdz šajā namā,

³³tad uzklausi no debesīm, savas mājvietas, un dari visu, kā dēļ svešzemnieks sauc uz tevi, lai visas zemes tautas pazītu tavu vārdu un bītos tevis tāpat kā tava Israēla tauta un lai tie zina, ka tavs vārds ir pasludināts pār šo namu, kuru es uzcēlu.

³⁴Ja tava tauta ietu karā pret ienaidniekiem, ceļā, kurā tu viņus sūtītu, un ja tie pielūgtu tevi, pagriezušies pret šo pilsētu, kuru tu izvēlējies, un namu, kuru es uzcēlu tavam vārdam,

³⁵tad no debesīm uzklausi viņu lūgšanas un pielūgšanas, spried tiem taisnu tiesu.

³⁶Ja viņi grēkotu pret tevi, jo nav cilvēka, kas negrēko, un tu dusmo uz tiem un liec viņus ienaidniekam saņemt un aizvest gūstā uz tālu vai tuvu zemi

³⁷un gūsta zemē viņu sirdis atgriežas pie tevis, un gūsta zemē tie lūdz tevi, sacīdami: mēs esam grēkojuši un netaisni darījuši, mēs esam ļauni!

³⁸Ja viņi atgriežas pie tevis no visas sirds un dvēseles savā gūsta zemē, ja viņi lūdzas, pagriezušies pret savu zemi, kuru tu devi viņu tēviem, pret pilsētu, kuru tu esi izvēlējies, un namu, kuru es uzcēlu tavam vārdam,

³⁹tad uzklausi no debesīm, savas mājvietas, viņu lūgšanas un pielūgšanas un spried viņiem tiesu, piedod savai tautai, kas pret tevi grēkojusi.

⁴⁰Tad nu, ak, Dievs, lai tavas acis ir nomodā un ausis pievērstas lūgšanām šajā vietā!

⁴¹Kungs, Dievs, rodi jel dusas vietu, tu un tavas varenības šķirsts! Tavi priesteri, Kungs Dievs, lai tērpjas glābšanā, tevis apžēlotie lai līksmo labumā!

⁴²Kungs Dievs! Nenovērsies no sava svaidītā! Atceries žēlastību, ko solīji savam kalpam Dāvidam!”