Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Nehemijas 5 Bible Online

Nehemijas 5 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Nehemijas 5

¹Sākās liela ļaužu un sievu kliegšana pret saviem brāļiem jūdiem.

²Un daži teica: “Mūsu, mūsu dēlu un meitu ir daudz, lai mums dod labību, ka ēdam un dzīvojam!”

³Bet citi teica: “Mums jāieķīlā lauki, vīnadārzi un mājas, lai bada laikā dabūtu labību!”

⁴Un vēl citi teica: “Mēs esam aizņēmušies naudu par saviem laukiem un vīnadārziem ķēniņa nodokļu dēļ!

⁵Redzi, mūsu miesa ir tāda pati kā mūsu brāļu miesa, viņu dēli ir tādi paši kā mūsējie, taču savi dēli un meitas mums jāpadara par vergiem, un dažas mūsu meitas jau ir verdzībā, bet mēs nespējam palīdzēt, jo mūsu lauki un vīnadārzi pieder citiem!”

⁶Izdzirdējis viņu kliegšanu un sacīto, es ļoti sadusmojos.

⁷Es to rūpīgi apsvēru un norāju dižciltīgos un ierēdņus. Es sacīju: “Jūs no saviem brāļiem esat ņēmuši augļus!” Es sasaucu lielu sapulci

⁸un sacīju tiem: “Cik vien bijis iespējams, mēs esam izpirkuši savus brāļus jūdus, kas pārdoti citām tautām, bet tagad jūs pārdodat savus brāļus un mums tie jāizpērk?!” Tie cieta klusu un nespēja atbildēt.

⁹Tad es sacīju: “Tas, ko jūs darāt, nav labi! Vai mūsu ienaidnieku un citu tautu izsmiekla dēļ jūs esat pārstājuši bīties Dieva?

¹⁰Arī es, mani brāļi un puiši ir devuši tiem naudu un labību, tad nu atlaidīsim tiem parādu!

¹¹Atdodiet jau šodien viņu laukus, vīnadārzus, olīvkokus, mājas un simto daļu viņu naudas, labības, jaunā vīna un eļļas, ko esat tiem atņēmuši!”

¹²Un viņi teica: “Mēs atdosim un neatprasīsim. Mēs darīsim, kā tu sacīji!” Tad es sasaucu priesterus un liku tiem zvērēt, ka tā tiks darīts.

¹³Es izpurināju apģērba azoti un teicu: “Tā Dievs izpurinās no mājas un mantības ikvienu, kurš neturēs šo solījumu! Tāds būs izpurināts un tukšs!” Visa sapulce teica: “Patiesi!” Viņi slavēja Kungu, un tauta tā darīja.

¹⁴No dienas, kad man pavēlēja būt Jūdu zemes valdniekam, no ķēniņa Artakserksa divdesmitā gada līdz trīsdesmit otrajam gadam, divpadsmit gadus ne es, ne mani brāļi neēdām valdības maizi.

¹⁵Valdnieki, kas bija pirms manis, tautu smagi apspieda, ņēma no tiem maizei un vīnam četrdesmit šekeļus sudraba, un tautu apspieda pat viņu puiši, taču es tā nedarīju, jo bijos Dieva.

¹⁶Turklāt es pūlējos pie mūra darbiem! Tīrumus mēs neesam ieguvuši, arī visi mani puiši bija pie kopīgā darba.

¹⁷Pie mana galda ēda jūdi un ierēdņi, simts piecdesmit vīru, pie mums nāca arī cittautieši no apkārtnes.

¹⁸Katru dienu tika gatavots viens vērsis, sešas nevainojamas avis un gatavoja arī putnus, un ik pa desmit dienām ļoti daudz vīna no visām šķirnēm! Un tomēr es nelūkoju pēc valdības maizes, jo tautai šī kalpošana bija smaga!

¹⁹Atceries mani, Kungs, par visu labo, ko esmu darījis šai tautai!