Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Tobit 4 Bible Online

Tobit 4 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Tobit 4

¹Tajā pašā dienā Tobits atcerējās sudrabu, ko bija noglabājis pie Gabaēla mēdiešu Ragos,

²un pie sevis sacīja: “Redzi, es lūdzu sev nāvi. Tad nu pasaukšu savu dēlu Tobiju un atklāšu viņam par šo sudrabu, pirms man jāmirst.”

³Un viņš pasauca savu dēlu Tobiju, un tas atnāca pie viņa, un viņš tam sacīja: “Apglabā mani labi un godā savu māti, un nepamet viņu nekad savā dzīvē, un dari viņai to vislabāko, un neapbēdini viņu nekad nevienā lietā.

⁴Atceries viņu, dēls, jo daudz briesmu viņa ir piedzīvojusi tevis dēļ, kad biji viņas miesās, un, kad viņa nomirs, apglabā viņu līdzās man vienā kapā.

⁵Un visas savas dienas, dēls, atceries Kungu, un lai tu neiedomātos grēkot un pārkāpt viņa baušļus, dari taisnības darbus visas savas mūža dienas un nestaigā netaisnības ceļus,

⁶tādēļ ka tiem, kas turas pie taisnības, labi veicas viņu darbos.

⁷Visiem, kas turas pie taisnības, dod žēlsirdības dāvanas no savas mantas, un lai tava acs nav skaudīga darīt žēlsirdību, nenovērs savu skatienu ne no viena nabaga, lai no tevis nenovēršas Dieva vaigs.

⁸Pēc savas pārticības, pēc saviem ienākumiem dari žēlsirdības darbus: ja tev nedaudz mantas, nebaidies no mazuma darīt žēlsirdības darbus.

⁹Tā tu noguldīsi labu mantu sev pašam grūtām dienām,

¹⁰tādēļ ka žēlsirdības darbi izglābj no nāves un neļauj ieiet tumsībā,

¹¹jo tā ir laba dāvana visiem, kas dara žēlsirdības darbus Augstākā priekšā.

¹²Piesargies, dēls, no jebkādas izvirtības un sievu labāk ņem no savu tēvu dzimtas, neņem sievu no sveštautiešiem, ne arī tādu, kas nav no tava tēva cilts, tādēļ ka mēs esam praviešu dēli. Noa, Ābrahāms, Īzaks, Jēkabs, visi mūsu tēvi jau no šā laika iesākuma, atceries, mans dēls, — viņi visi ņēma sievas no saviem cilts brāļiem un tika svētīti savos bērnos, un viņu dzimums iemantos zemi.

¹³Un tagad, dēliņ, mīli savus cilts brāļus un nekļūsti sirdī augstprātīgs pret saviem cilts brāļiem, savas tautas dēliem un meitām, atsakoties ņemt sev sievu no tiem, jo no augstprātības ceļas pilnīgs sajukums un pazušana, bet no lepnības ceļas zaudējums un trūkums, jo lepnība ir visa posta māte.

¹⁴Neatliec ne uz dienu neviena cilvēka algu, kas pie tevis strādā, bet atdod viņam bez kavēšanās, un, ja tu kalposi Dievam, tev tiks atdots. Esi uzmanīgs, dēls, visos savos darbos un uzvedies kā labi audzināts visos savos ceļos.

¹⁵Ko tu pats nīsti, to nedari nevienam. Nedzer vīnu piedzerdamies, tā ka dzeršana lai tevi nepavada tavā ceļā.

¹⁶Trūkumcietējam dod no savas maizes un kailajiem no savām drēbēm. No savas pārpilnības dod žēlsirdības dāvanas, un lai tava acs nav skaudīga darīt žēlsirdības darbu.

¹⁷Dod dāsni maizi taisno bērēs, bet nedod neko grēciniekiem.

¹⁸Pie ikviena saprātīga meklē padomu un nekādu lietderīgu padomu nenopel.

¹⁹Ik brīdi slavē Kungu Dievu un no viņa izlūdzies, ka tavos ceļos tev labi veiktos un visas tavas takas un nodomi labi sekmētos, tādēļ ka nevienam cittautietim nav padoma, bet Kungs ir tas, kas dod visu labo, un, kuru vien viņš grib, to pazemo pēc savas gribas. Un tagad, dēls, piemini manus baušļus, tā ka tie netiktu izdzēsti no tavas sirds.

²⁰Un tagad, dēls, es tev atklāju par desmit talantiem sudrabā, ko esmu noguldījis pie Gabaēla, Gabri dēla, mēdiešu zemē Ragos.

²¹Nebaidies, dēls, ka esam kļuvuši nabagi, tev piederēs ļoti daudz laba, ja vien bīsies Dieva un bēgsi no jebkura grēka un darīsi to labāko Dieva, sava Kunga, priekšā.”