Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Tobit 8 Bible Online

Tobit 8 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Tobit 8

¹Pabeiguši ēst un dzert, viņi gribēja doties gulēt. Viņi aizveda jaunekli un ieveda viņu kāzu istabā.

²Tad Tobijs atcerējās Rafaēla vārdus un izņēma zivs aknas un sirdi no maisa, kur tos turēja, un ielika smaržīgo zāļu pelnos.

³Un zivs smarža atturēja dēmonu, un tas aizbēga augšup uz Ēģiptes pusi, un Rafaēls dzinās viņam pakaļ un sasēja tur tam kājas un stingri to sasaistīja.

⁴Viņi izgāja un aizslēdza kāzu istabas durvis. Un Tobijs piecēlās no zviļņa un sacīja: “Māsa, piecelies, lūgsim un izlūgsimies no mūsu Kunga, lai viņš par mums apžēlojas un mūs izglābj.”

⁵Viņa piecēlās, un viņi sāka lūgt Dievu, lai tiktu glābti. Tie lūdza ar vārdiem: “Esi slavēts, mūsu tēvu Dievs, un lai slavēts tavs vārds uz visiem laikiem un audzēm, lai tevi slavē debesis un visa tava radība uz laiku laikiem.

⁶Tu radīji Ādamu un radīji viņam palīgu, stiprinājumu Ievu, viņa sievu, un no viņiem abiem ir dzimis viss cilvēku dzimums, un tu esi sacījis: cilvēkam nav labi būt vienam, radīsim viņam palīgu — līdzīgu viņam.

⁷Un tagad nevis maucības dēļ es sev ņemu šo savu sievu, bet nopietnībā, pavēli mūs abus apžēlot un nodzīvot mums kopā līdz vecumdienām.”

⁸Un viņi kopā noteica: “Āmen, Āmen!”

⁹Un viņi pavadīja nakti kopā.

¹⁰No rīta piecēlies Raguēls pasauca pie sevis mājas kalpotājus, un viņi gāja rakt kapu, jo viņš nodomāja: “Ja nu viņš nomirst un mēs kļūstam par apsmieklu, un mūs apņirdz.”

¹¹Kad viņi beidza rakt kapu, Raguēls iegāja mājā, pasauca savu sievu

¹²un sacīja: “Aizsūti kādu no kalponēm, lai tā iegājusi apskatās, vai viņš vēl ir dzīvs, un, ja miris, lai mēs viņu apglabājam, kamēr neviens to vēl nezina.”

¹³Un viņi sūtīja kalponi — viņi paņēma lukturi un atvēra durvis, un viņa iegāja pie tiem un atrada tos abus aizmigušus guļam.

¹⁴Izgājusi kalpone paziņoja viņiem, ka tie ir dzīvi un nekas slikts nav ar tiem noticis.

¹⁵Un Raguēls slavēja debesu Dievu un sacīja: “Esi slavēts, Dievs, visā šķīstā un svētā slavināšanā, lai tevi slavē tavi svētie un visa tava radība, un visi tavi eņģeļi un tavi izredzētie uz visiem laiku laikiem.

¹⁶Esi slavēts, ka esi mani iepriecinājis un ar mani nenotika, kā ļauni biju paredzējis, bet tu darīji man pēc savas lielās apžēlošanas.

¹⁷Esi slavēts, jo tu esi apžēlojies par diviem viendzimušiem, arī turpmāk apžēlojies par viņiem, Kungs, dari, ka viņi veselīgi nodzīvo dzīvi ar līksmi un apžēlošanu.”

¹⁸Un viņš pavēlēja mājas kalpiem vēl pirms rītausmas iestāšanās aizbērt kapu.

¹⁹Tad Raguēls pavēlēja savai sievai cept daudz maizes, un, pie ganāmpulka nogājis, atveda divus vēršus un četrus aunus un lika tos nokaut, un viņi sāka gatavoties kāzām.

²⁰Un viņš pasauca Tobiju un sacīja viņam: “Četrpadsmit dienas tu nekur neiesi no šejienes, bet te paliksi un ēdīsi un dzersi pie manis, un priecēsi manas meitas dvēseli, kurai bija tik daudz jāizcieš.

²¹No visa, kas man pieder, ņem pusi uzreiz un ej vesels pie sava tēva, un otra puse, kad es un mana sieva mirsim, arī būs jūsu. Esi drošs, manu zēn, es esmu tavs tēvs un Edna tava māte, un mēs būsim tavi un tavas sievas no šī laika uz mūžu. Esi drošs, mans dēls!”