Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Judith 16 Bible Online

Judith 16 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Judith 16

¹Un Judīte dziedāja: “Sāciet dziesmu manam Dievam uz timpāniem, skandiniet Kungam uz cimbolēm, dainojiet viņam uz kokles, cildiniet un daudziniet viņa vārdu,

²jo Dievs satriec naidniekus, Kungs dara: par savu cietoksni ļaužu vidū viņš izrāva mani no vajātāju rokas.

³Nāca asīrietis no kalniem ziemeļos, nāca sava spēka miriādēs, to daudzums aizsprostoja upes, un viņu zirgi apklāja pakalnus.

⁴Viņš lielījās maniem kalniem pielaist uguni un manus jaunekļus nokaut ar zobenu, manus zīdaiņus nomest sabradāt, manus bērnus atdot verdzībā, manas jaunavas sagrābt par laupījumu.

⁵Bet Kungs, Visuvaldītājs, atmeta viņus ar sievietes roku.

⁶Nedz jaunekļi pārspēja viņu spēku, nedz milži to satrieca, nedz augumā lieli giganti pakļāva, bet Judīte, Merārī meita, ar sava vaiga skaistumu pazudināja;

⁷kad viņa novilka atraitnes tērpu, Israēla cietēju paaugstināšanai iezieda savu vaigu ar mirrēm

⁸un savija matos lentes, un tērpās linā, lai viņu valdzinātu;

⁹tās sandale viņa acis satvēra, tās skaistums viņa sirdi sagūstīja, un zobens izgāja caur viņa kaklu.

¹⁰No viņas pārgalvības persieši notrīsēja, un mēdieši pārbijās no viņas drosmes,

¹¹tad mani pazemotie iegavilējās, lai arī nobaidīti un šausmu pārņemti, mani vājie, viņi pacēla savu balsi, tā ka naidnieks bēga,

¹²jaunu sievu dēli caurdūra viņus un kā bēgošus vergus savainoja, pazudināja ar mana Kunga cirtieniem.

¹³Es dziedāšu savam Dievam jaunu dziesmu: Kungs, tu esi liels un dižens, spēkā apbrīnojams un neuzvarams.

¹⁴Tev visa tava radība kalpos, jo tu teici, un tā notika, tu sūtīji savu Garu, un tas uzcēla, un nav neviena, kas stātos pretī tavai balsij.

¹⁵Kalni ar ūdeņiem no pamatiem izkustēsies, un klintis tavā priekšā kusīs kā vasks, bet tiem, kas tevis bīstas, tiem esi tu žēlīgs.

¹⁶Ik kaujamais upuris par mazu tavas nāss kairināšanai, un ik taukums par niecīgu dedzināmam upurim, bet kas tevis, Kungs, bīstas, ir liels tev vienmēr.

¹⁷Vai! tautām, kas saceļas pret manu tautu! Kungs, Visuvaldītājs, atriebs tiem tiesas dienā, ugunij un tārpiem nodos viņu miesas, no sāpēm viņi vaimanās uz mūžu.”

¹⁸Kad viņi nonāca Jeruzālemē, tie pielūdza Dievu, un, kad tauta bija šķīstījusies, viņi upurēja savu dedzināmo upuri un pienesa savus labprātīgos upurus un dāvanas.

¹⁹Tad Judīte nolika visus Holoferna rīkus, ko tauta viņai atdeva, un aizkaru, ko pati paņēma no viņa telts, Dievam par pieminekli.

²⁰Trīs mēnešus tauta līksmojās Jeruzālemē svētnīcas priekšā, un Judīte bija ar viņiem visu šo laiku.

²¹Bet pēc šīm dienām katrs atgriezās savā tiesā un Judīte devās uz Betuliju un palika savā īpašumā, un savās dienās viņa bija visas zemes gods.

²²Daudzi alka pēc viņas, bet viņa neatzina neviena vīra visas savas mūža dienas, kopš viņas vīrs Manase bija miris un pievienojies savai tautai.

²³Viņa kļuva jo diženāka novecojot, līdz bija simt piecus gadus veca sava vīra namā, un viņa atlaida savu kalponi brīvībā. Viņa nomira Betulijā, un viņu apglabāja viņas vīra Manases kapa alā.

²⁴Israēla nams apraudāja viņu septiņas dienas. Savu mantu pirms miršanas viņa bija sadalījusi visiem sava vīra Manases un savas cilts tuviniekiem.

²⁵Un neviens neapdraudēja israēliešus Judītes dienās un vēl daudzas dienas pēc tam, kad viņa nomira.