Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 2. Mozus 12 Bible Online

2. Mozus 12 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

2. Mozus 12

¹ Kungs teica Mozum un Āronam Ēģiptes zemē:

²“Šis mēnesis jums ir mēnešu sākums, tas jums ir pirmais no gada mēnešiem!

³Runājiet uz visu Israēla sapulci: šā mēneša desmitajā dienā lai katrs sava tēva namā ņem jēru — pa jēram uz namu.

⁴Un, ja nams par mazu, lai apēstu jēru, lai tie ņem kopā ar sava nama tuvākajiem kaimiņiem pēc ļaužu skaita — katrs lai ņem no jēra tik, cik apēdīs.

⁵Lai tas ir tēviņš, gadu vecs, bez vainas! Ņemiet to no avīm vai kazām!

⁶Turiet to līdz mēneša četrpadsmitajai dienai, un tad starp mijkrēsli un tumsu lai to kauj viss Israēla sapulces pulks!

⁷Ņemiet asinis un noziediet visas durvju stenderes un aplodas namam, kurā jūs to ēdīsiet.

⁸Tajā naktī ēdiet gaļu, ugunī ceptu, un neraudzētu maizi — ar rūgtām zālēm to ēdiet!

⁹Neēdiet to tāpat vai vārītu, bet gan ugunī ceptu — galvu, lielus un iekšas!

¹⁰Neatstājiet rītam neko, un, kas no tā rītā atlicis, to sadedziniet ugunī!

¹¹Šādi to ēdiet — jūsu gurni lai ir apjozti, sandales kājās un nūjas rokās! Ēdiet to steigā! Tā ir Kunga Pasha[4]!

¹²Šonakt es iziešu cauri Ēģiptes zemei un sitīšu Ēģiptes zemē ikvienu pirmdzimto — gan cilvēkam, gan lopam! Un es spriedīšu tiesu visiem Ēģiptes dieviem! Es esmu Kungs!

¹³Asinis jums būs par zīmi — tās būs tajās mājās, kur būsiet jūs, — es redzēšu asinis, es paiešu jums garām, un sodība jūs neiznīdēs, kad es sitīšu Ēģiptes zemi.

¹⁴Šī diena jums ir pieminama, sviniet tajā svētkus Kungam visās jūsu paaudzēs, kā mūžīgu likumu sviniet to!

¹⁵Septiņas dienas jums jāēd neraudzēta maize. Pirmajā dienā izmetiet no saviem namiem ieraugu, jo katrs, kas ēdīs ko raudzētu no pirmās līdz septītajai dienai, tiks padzīts no Israēla!

¹⁶Lai jums ir svēta sapulce pirmajā dienā un svēta sapulce septītajā dienā. Tad lai netiek darīti nekādi darbi — vien ēdienu jūs drīkstat gatavot.

¹⁷Turiet Neraudzētās maizes svētkus, jo šajā dienā es esmu izvedis jūsu pulkus no Ēģiptes zemes. Sviniet šo dienu visās savās paaudzēs kā mūžīgu likumu!

¹⁸Ēdiet neraudzētu maizi no pirmā mēneša četrpadsmitās dienas līdz divdesmit pirmās dienas vakaram!

¹⁹Septiņas dienas jūsu namos lai nav ierauga, jo katrs, kas ēdīs ko raudzētu, tiks nošķirts no Israēla sapulces — gan svešinieks, gan pašu zemē dzimušais!

²⁰Neēdiet neko raudzētu, lai kur jūs mājotu, ēdiet neraudzētu maizi!”

²¹Un Mozus sasauca visus Israēla vecajos un teica tiem: “Ejiet, ņemiet avis jūsu dzimtām un kaujiet Pashas upuri!

²²Mērciet asiņu bļodā īzapa zāles saišķi un apslakiet durvju aplodu un abas stenderes ar asinīm, kas bļodā. Neizejiet pa sava nama durvīm līdz rītam!

²³Kungs ies sodīt ēģiptiešus — viņš redzēs asinis uz aplodas un abām stenderēm, un Kungs paies garām šīm durvīm un neļaus postītājam ieiet jūsu namos, lai sodītu.

²⁴Tas ir likums jums un jūsu dēliem uz mūžiem!

²⁵Kad jūs nonāksiet zemē, kuru Kungs jums dos, kā viņš ir teicis, tad turpiniet šādi kalpot!

²⁶Kad jūsu dēli jums vaicās, kas jums šī par kalpošanu,

²⁷tad sakiet: šis ir Pashas upuris Kungam, kurš pagāja garām Israēla dēlu namiem Ēģiptē, kad viņš sodīja ēģiptiešus, bet mūsu nami tika glābti!” Un tauta zemojās un klanījās.

²⁸Israēla dēli gāja un darīja; kā Kungs Mozum un Āronam bija pavēlējis, tā viņi darīja!

²⁹Pusnaktī notika tā: Kungs sita visus pirmdzimtos Ēģiptes zemē — no faraona, kas sēd savā tronī, pirmdzimtā līdz gūstekņa, kas cietumā, pirmdzimtajam un visu lopu pirmdzimtos.

³⁰Un faraons cēlās naktī — viņš, viņa kalpi un visi ēģiptieši, un Ēģiptē bija liela brēkšana, jo nebija nama, kurā kāds nebūtu miris.

³¹Tajā naktī viņš sauca Mozu un Āronu un teica: “Taisieties, ejiet projām no manas tautas — gan jūs, gan jūsu dēli! Ejiet, kalpojiet Kungam, kā teicāt!

³²Ņemiet gan savas avis, gan savus vēršus, kā teicāt, un ejiet! Un svētījiet arī mani!”

³³Un ēģiptieši skubināja tautu, lai ātrāk dabūtu viņus projām no zemes, jo viņi domāja: “Nu mēs visi esam pagalam!”

³⁴Un tautai vajadzēja ņemt savu mīklu, pirms tā bija ieraudzēta. Abras viņi ietina savās drānās un aiznesa līdzi uz pleciem.

³⁵Israēla dēli darīja, kā Mozus bija teicis, un prasīja ēģiptiešiem sudraba traukus, zelta traukus un drānas.

³⁶--Un Kungs dāvāja tautai ēģiptiešu vēlību — tie viņiem deva, ko tie prasīja. Tā viņi aplaupīja ēģiptiešus!

³⁷Un Israēla dēli gāja kājām no Raamsēsas uz Sukotu, ap seši simti tūkstoš vīru, neskaitot mazuļus.

³⁸Ar viņiem kopā devās projām arī daudzi no citām tautām; un arī avis un vērši — varen liels ganāmpulks!

³⁹No mīklas, ko viņi bija paņēmuši līdzi no Ēģiptes, tie cepa neraudzētu maizi, jo tā nebija ieraudzēta, tādēļ ka tie bija izdzīti no Ēģiptes zemes un nevarēja kavēties. Arī ēdienu viņi nebija sev sagatavojuši.

⁴⁰Laiks, ko Israēla dēli nodzīvoja Ēģiptē, bija četri simti trīsdesmit gadu.

⁴¹Kad bija pagājuši četri simti trīsdesmit gadi, tajā pašā dienā visi Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes!

⁴²Tā ir nomoda nakts Kungam, kurš izvedis viņus no Ēģiptes zemes. Šī nakts visiem Israēla dēliem ir nomoda nakts Kungam visās paaudzēs!

⁴³Un Kungs teica Mozum un Āronam: “Tas ir noteikts Pashas svētkiem! Neviens svešinieks lai to neēd!

⁴⁴Un ikvienu vergu, kas par sudrabu pirkts, lai apgraiza — tikai tad viņš var to ēst!

⁴⁵Piemitējs un algādzis lai to neēd!

⁴⁶Lai tas tiek ēsts vienā namā, neko no gaļas lai neiznes no nama un kaulus lai nelauž!

⁴⁷Lai tā dara visa Israēla sapulce!

⁴⁸Ja kāds svešinieks mīt pie tevis un grib svinēt Kunga Pashu, tad lai tiek apgraizīti visi viņu vīri — pēc tam tie var tuvoties un svinēt, jo tie būs kā pašu zemē dzimušie! Bet neviens neapgraizītais lai to neēd!

⁴⁹Viens likums ir iedzimtajam un svešiniekam, kas pie jums apmeties!”

⁵⁰Un visi Israēla dēli darīja, kā Kungs pavēlēja Mozum un Āronam, tā viņi darīja!

⁵¹Tai pašā dienā Kungs pulkiem izveda visus Israēla dēlus no Ēģiptes zemes!