Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 2. Mozus 14 Bible Online

2. Mozus 14 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

2. Mozus 14

¹Kungs teica Mozum:

²“Saki Israēla dēliem, lai viņi atgriežas un apmetas pret Pī-Hīrotu starp Migdolu un jūru iepretim Baal-Cefonai — apmetieties pie jūras iepretī tai!

³Un faraons teiks par Israēla dēliem: apmaldījušies viņi tai zemē, tuksnesis viņus ieslēdzis!

⁴Tad es nocietināšu faraona sirdi, un viņš dzīsies tiem pakaļ. Es uzvarēšu faraonu un viņa karapulku, tad ēģiptieši zinās, ka es esmu Kungs!” — un viņi tā darīja.

⁵Kad Ēģiptes ķēniņam pastāstīja, ka tauta aizbēgusi, tad faraona un viņa kalpu prāts pret tautu mainījās, un tie teica: “Ko mēs esam izdarījuši, ka atlaidām Israēlu no verdzības?!”

⁶Un viņš jūdza savus ratus un ņēma līdzi arī savus ļaudis.

⁷Viņš ņēma seši simti labāko ratu un visus Ēģiptes ratus un braucējus tiem visiem.

⁸Kungs nocietināja Ēģiptes ķēniņa faraona sirdi, un viņš dzinās pakaļ Israēla dēliem, bet Israēla dēlus vadīja stipra roka.

⁹Ēģiptieši viņus vajāja un panāca apmetnē pie jūras — visi faraona zirgi, rati, viņa jātnieki un karaspēks! — pie Pī-Hīrotas iepretī Baal-Cefonai.

¹⁰Faraons tuvojās, Israēla dēli pacēla savas acis, un redzi — ēģiptieši dzinās tiem pakaļ, un tie ļoti izbijās. Israēla dēli brēca uz Kungu.

¹¹Viņi teica Mozum: “Vai Ēģiptē nav kapu, ka tu mūs atvedi nomirt tuksnesī?! Redzi, ko tu mums izdarīji, aizvezdams mūs no Ēģiptes!

¹²Vai mēs Ēģiptē neteicām: atstāj mūs vergot ēģiptiešiem, jo mēs labāk vergojam ēģiptiešiem nekā mirstam tuksnesī!”

¹³Bet Mozus tautai teica: “Nebaidieties, palieciet un skatiet Kunga glābšanu, ko viņš jums dos šodien — šodien jūs redzat ēģiptiešus, bet nemūžam vairs tos neredzēsiet!

¹⁴Kungs par jums cīnīsies, bet jūs klusējiet!”

¹⁵Un Kungs teica Mozum: “Kāpēc tu brēc uz mani? Saki Israēla dēliem, lai viņi dodas uz priekšu!

¹⁶Bet tu pacel savu spieķi un izstiep roku pār jūru, pāršķel to, lai Israēla dēli cauri jūrai iet pa sausu zemi.

¹⁷Un es, redzi, es nocietināšu ēģiptiešu sirdis — viņi dosies tiem pakaļ, un es uzvarēšu faraonu un viņa karaspēku, viņa ratus un viņa jātniekus!

¹⁸Ēģiptieši zinās, ka es esmu Kungs — kad es uzvarēšu faraonu, viņa ratus un viņa jātniekus!”

¹⁹Un Dieva eņģelis, kas bija gājis pa priekšu Israēla dēlu nometnei, nostājās beigās un gāja tiem no aizmugures. Un mākoņu stabs no priekšas nostājās tiem aizmugurē.

²⁰Tas atradās starp ēģiptiešu nometni un Israēla nometni. Bija mākonis — un tumsa. Tas apgaismoja nakti. Un visu nakti viņi netuvojās viens otram.

²¹Tad Mozus izstiepa roku pār jūru, un Kungs dzina jūru ar spēcīgu austrumvēju, kas pūta visu nakti, padarīja jūru par sauszemi, un ūdeņi pāršķēlās.

²²Israēla dēli cauri jūrai gāja pa sausu zemi — ūdeņi bija tiem kā mūris no labās un no kreisās puses!

²³Ēģiptieši viņus vajāja, un visi faraona zirgi, viņa rati un jātnieki devās tiem pakaļ jūrā.

²⁴Ap rīta sardzes laiku Kungs palūkojās uz ēģiptiešu nometni no uguns un mākoņa staba un iztrūcināja ēģiptiešu nometni.

²⁵Viņš iestrēdzināja ratu riteņus, ka bija smagi braukt, un ēģiptieši teica: “Bēgam no Israēla, jo viņu pusē pret ēģiptiešiem cīnās Kungs!”

²⁶Un Kungs teica Mozum: “Izstiep savu roku pār jūru, liec, lai ūdeņi nāk atpakaļ pār ēģiptiešiem, viņu ratiem un jātniekiem!”

²⁷Mozus izstiepa savu roku pār jūru, un pret rītu jūra atgriezās savā gultnē, un ēģiptieši bēga taisni tai pretī. Tā Kungs izmētāja ēģiptiešus jūrā.

²⁸Ūdeņi atgriezās un apklāja visus faraona karaspēka ratus un jātniekus, kas bija devušies viņiem pakaļ jūrā, — neviens no tiem neatlika!

²⁹Bet Israēla dēli cauri jūrai gāja pa sausu zemi, un ūdeņi tiem bija kā mūris no labās un no kreisās puses.

³⁰Tajā dienā Kungs izglāba Israēlu no ēģiptiešu rokas un Israēls skatīja ēģiptiešus beigtus jūras krastā.

³¹Israēls nu redzēja, ko Kungs ar varenu roku bija darījis ēģiptiešiem, un tauta bijās Kunga, un viņi ticēja Kungam un viņa kalpam Mozum.