Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 2. Mozus 2 Bible Online

2. Mozus 2 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

2. Mozus 2

¹Vīrs no Levī nama gāja un ņēma Levī meitu.

²Un tā sieva kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un viņa redzēja, cik viņš jauks, un slēpa to trīs mēnešus.

³Kad viņa nevarēja to vairs ilgāk slēpt, tā ņēma niedru grozu, apsmērēja to ar darvu un piķi, ielika tajā bērnu un nolika to niedrājā Nīlas krastā.

⁴Un viņa māsa nostājās iztālēm, lai zinātu, kas ar viņu notiks.

⁵Pie upes mazgāties atnāca faraona meita, viņas kalpones nāca tai līdzi pie Nīlas, un viņa ieraudzīja niedrēs grozu un sūtīja savu kalponi, lai tā paņem to.

⁶Viņa to atvēra un ieraudzīja bērnu — un, re, zēns raudāja! — un viņa iežēlojās par to un teica: “Tas ir no ebreju bērniem!”

⁷Tad viņa māsa teica faraona meitai: “Vai man iet un pasaukt priekš tevis zīdītāju no ebrejietēm, kas tev bērnu zīdītu?”

⁸Un faraona meita viņai teica: “Ej!” Tad jaunava gāja un pasauca bērna māti.

⁹Un faraona meita tai teica: “Ņem šo bērnu, zīdi priekš manis, un es tev došu algu!” Un tā sieva paņēma bērnu un zīdīja viņu.

¹⁰Bērns paaugās, viņa atdeva to faraona meitai, un viņš bija tai par dēlu, un viņa to nosauca vārdā Mozus[1], sacīdama: “Jo no ūdens es viņu izvilku!”

¹¹Tajās dienās notika tā — Mozus izaudzis izgāja pie savas tautas, redzēja viņu klaušu spaidus un redzēja arī vienu ēģiptieti sitam ebreju no viņa tautas.

¹²Viņš paskatījās pa labi, pa kreisi, redzēja, ka neviena nav, nosita ēģiptieti un paslēpa smiltīs.

¹³Un viņš izgāja laukā arī nākamajā dienā, un redzi — divi ebreji cīkstējās, un viņš teica pāridarītājam: “Kādēļ tu sit savu tuvāko?!”

¹⁴Bet tas teica: “Kas tad tevi par kungu nolicis, ka tu mūs tiesāsi? Vai tu to saki, lai nokautu mani, kā nokāvi ēģiptieti?” Tad Mozus nobijās un nodomāja: “Droši vien tā lieta kļuvusi zināma!”

¹⁵Kad par to lietu uzzināja faraons, viņš lūkoja nokaut Mozu. Tad Mozus bēga no faraona, apmetās Midjāna zemē un mita pie akas.

¹⁶Midjāna priesterim bija septiņas meitas. Un viņas nāca, smēla ūdeni un pildīja siles, lai dzirdinātu sava tēva avis.

¹⁷Tad atnāca gani un aizdzina viņas. Un Mozus cēlās, aizstāvēja tās un padzirdīja viņu avis.

¹⁸Viņas devās pie sava tēva Reuēla, un viņš teica: “Kādēļ šodien jūs tā steidzāties?”

¹⁹Viņas sacīja: “Kāds ēģiptietis izglāba mūs no ganiem un pat iesmēla mums ūdeni un padzirdīja mūsu avis!”

²⁰Un viņš teica savām meitām: “Kur viņš ir? Kā tad jūs to vīru pametāt?! Sauciet viņu, lai viņš ēd maizi!”

²¹Tad Mozus nolēma apmesties pie tā vīra, un tas deva Mozum savu meitu Ciporu.

²²Viņa dzemdēja dēlu, un viņš to nosauca vārdā Gēršoms[2], jo viņš sacīja: “Svešinieks es esmu tālā zemē!”

²³Pa to laiku Ēģiptes ķēniņš bija nomiris, un Israēla dēli vaidēja verdzības dēļ, viņi brēca par savu verdzību, un viņu kliegšana nāca pie Dieva.

²⁴Dievs dzirdēja viņu nopūtas, un Dievs atcerējās savu derību ar Ābrahāmu, ar Īzaku un ar Jēkabu.

²⁵Dievs redzēja Israēla dēlus un pievērsās viņiem.