Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 2. Mozus 4 Bible Online

2. Mozus 4 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

2. Mozus 4

¹Mozus atbildēja: “Tiešām, viņi neticēs un mani neklausīs, viņi sacīs: Kungs tev nav parādījies!”

²Un Kungs sacīja viņam: “Kas tev ir rokā?” Viņš teica: “Spieķis!”

³Un Kungs teica: “Nomet to zemē!” Viņš nometa to zemē, un tas tapa par čūsku, un Mozus bēga no tās.

⁴Un Kungs teica Mozum: “Pasniedzies un paņem to aiz astes!” Viņš pasniedzās, satvēra to, un viņa rokā tā kļuva par spieķi.

⁵“Tādēļ viņi ticēs, ka tev parādījies Kungs, viņu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs!”

⁶Un vēl Kungs viņam teica: “Liec savu roku azotē!” Viņš ielika savu roku azotē, un, kad viņš izvilka to, redzi — viņa roka bija spitālīga kā sniegs!

⁷Un viņš teica: “Liec savu roku atpakaļ azotē!” Viņš ielika roku atpakaļ azotē, un, kad viņš atkal izvilka roku no azotes, redzi, tā bija tāda kā iepriekš!

⁸“Būs tā — ja viņi tev neticēs un neklausīs tavas pirmās zīmes dēļ, tad viņi noticēs tavai nākamajai zīmei!

⁹Un, ja viņi neticēs arī nākamajai zīmei, ja viņi tevi neklausīs, tad ņem Nīlas ūdeni un izlej to zemē, un ūdens, ko tu ņemsi no Nīlas, uz zemes kļūs par asinīm!”

¹⁰Bet Mozus teica Kungam: “Ak, mans Kungs! Es neesmu runātājs — ne vakar, ne aizvakar, ne pēc tam, kad tu esi runājis ar savu kalpu! Es esmu lēns vārdos un neveiklu mēli!”

¹¹Un Kungs tam teica: “Kas cilvēkam devis muti? Kas padara mēmu, kurlu, redzīgu vai aklu? Vai ne es, Kungs?!

¹²Un tagad — ej, es būšu ar tavu muti un norādīšu, ko tev runāt!”

¹³Bet tas teica: “Ak, mans Kungs! Sūti jel kādu citu, sūti jel!”

¹⁴Tad Kungs iedegās dusmās pret Mozu un sacīja: “Vai levīts Ārons nav tavs brālis?! Es zinu, ka viņš ir runātājs, tad redzi — tur viņš nāks tev pretī, ieraudzīs tevi un priecāsies savā sirdī.

¹⁵Runā ar viņu, liec vārdus viņam mutē, un es būšu ar tavu muti un ar viņa muti un mācīšu, ko jums darīt!

¹⁶Un viņš runās ar tautu tavā vietā, viņš būs tava mute, un tu viņam būsi par Dievu!

¹⁷Ņem rokā šo spieķi, ar to tu darīsi zīmes!”

¹⁸Un Mozus devās atpakaļ pie sava sievastēva Jetrus un teica viņam: “Es nu iešu, ļauj man atgriezties pie maniem brāļiem, kuri ir Ēģiptē, man jāredz, vai viņi vēl dzīvi.” Un Jetrus teica Mozum: “Ej ar mieru!”

¹⁹Midjānā Kungs teica Mozum: “Ej, atgriezies Ēģiptē, jo visi tie vīri, kuri lūkoja pēc tavas dzīvības, ir miruši!”

²⁰Mozus ņēma savu sievu, dēlus, uzsēdināja tos uz ēzeļa un atgriezās Ēģiptes zemē. Mozus paņēma Dieva spieķi rokā.

²¹Un Kungs teica Mozum: “Kad tu dosies atpakaļ uz Ēģipti, pielūko — es tev esmu devis visus šos brīnumus — dari tos faraona priekšā. Bet es nocietināšu viņa sirdi, un viņš nelaidīs tautu.

²²Saki faraonam: tā saka Kungs: mans pirmdzimtais ir Israēls!

²³Un es tev saku: atlaid manu dēlu, lai viņš man kalpo, bet, ja tu liegsies viņu laist, redzi, es nokaušu tavu dēlu, tavu pirmdzimto!”

²⁴Un notika tā — pa ceļam nakšņošanas vietā viņam uzbruka Kungs un lūkoja viņu nonāvēt.

²⁵Tad Cipora paņēma klints šķēpeli, nogrieza sava dēla priekšādu, pieskārās viņa kājām un teica: “Nu tu man esi asins līgavainis!”

²⁶Tad viņš no tā atstājās, un viņa teica: “Asins līgavainis pēc apgraizīšanas!”

²⁷Un Kungs teica Āronam: “Dodies tuksnesī pretī Mozum!” Viņš gāja un sastapa to pie Dieva kalna un skūpstīja to.

²⁸Un Mozus pastāstīja Āronam visu Kunga sacīto, ko viņš tam bija teicis, un par visām zīmēm, par kurām viņš tam bija pavēlējis.

²⁹Tad Mozus un Ārons gāja un sapulcināja visus Israēla dēlu vecajos.

³⁰Un Ārons runāja visu, ko Kungs bija teicis Mozum, kas tautas priekšā rādīja zīmes.

³¹Un tauta ticēja, viņi klausīja, jo Kungs bija stāvējis klāt Israēla dēliem — viņš bija redzējis viņu spaidus, un tie zemojās un klanījās.