Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Ījaba 15 Bible Online

Ījaba 15 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Ījaba 15

¹Elīfazs no Tēmānas viņam atbildēja, sacīdams:

²“Vai gudrs, kas pauž vēja runas, piepilda sevi ar tuksneša svelmi,

³taisnojas runām, kam vērtes nav, un vārdiem, kas labumu nenes?!

⁴Tu izdeldē bijāšanu, tu niecini Dieva pielūgšanu!

⁵Grēks māca tavu muti, kā viltnieks tu vērp valodu!

⁶Tava mute tevi apsūdz, nevis es, un tavas lūpas liecina pret tevi!

⁷Vai starp cilvēkiem pirmais tu dzimis? Vai par pakalniem tu pirmāk radīts?

⁸Vai Dieva sapulcē tu noklausījies un viņa gudrības sev piesavinājies?

⁹Ko gan tu zini, bet mēs nezinām? Ko tādu apjaut, kas mums slēpts?

¹⁰Gan sirms, gan vecs ir starp mums, par tavu tēvu vecāks gados!

¹¹Vai tev par maz, ka Dievs mierina un tik rāmi runā uz tevi?

¹²Ko tā aizraujas tava sirds, kas tā aptumšo tavas acis,

¹³ka dusmas tu pret Dievu vērs, izverd no mutes vārdus!

¹⁴Kā tad cilvēks lai būtu šķīsts? Vai taisns būs, kas no sievas dzimis?

¹⁵Redzi, viņš saviem svētajiem neuzticas, un nav debesis šķīstas viņa acīs —

¹⁶kur nu vēl tāds derdzīgs un samaitāts, kas netaisnību kā ūdeni dzer!

¹⁷Es tev bildīšu, nu klausies, ko nomanījis, nu pastāstīšu,

¹⁸ko gudrie vēstījuši un slēpuši nav, kas dzirdēts no tēviem —

¹⁹no tiem, kam pašiem bij dota zeme, ka neietikt svešam viņu starpā!

²⁰Caurām dienām ļaundaris vaid, un varmākam skaitīti gadi,

²¹baiļu balsis tam ausīs, miera laikā tam sirotājs uzklūp,

²²tas necer izkļūt no tumsas, tas nolūkots zobenam,

²³ērglim par ēsmu tas klīst, zina, ka tiešām klāt tumsas diena,

²⁴biedē to mokas un spaidi māc, kā ķēniņš, kas kaujai gatavs,

²⁵jo pret Dievu tas pacēla roku, pret Visuvareno tas dižojās,

²⁶galvu pieliecis, skrēja pret viņu, piesedzies bieza vairoga dzelkšņiem,

²⁷nobarojies, tauks vaigā, noaudzējis ar speķi sānus!

²⁸Drupu pilsētās tas dzīvo, namos, kur cilvēki nemīt, kas pārvērsti gruvešos!

²⁹Ne bagāts taps, ne manta tam augs, ne viņa guvums paliks virs zemes.

³⁰Tas nepaglābsies no tumsas, liesma vītinās tā atvases, viņa mutes dvaša to aizraus[4].

³¹Lai tas vildamies nenotic nīcībai — nīcība būs viņa alga,

³²pirms laika tā pienāks, viņa zari nezaļos,

³³kā vīnakoks ķekarus tas nometīs, kā olīvkoks nopurinās ziedus!

³⁴Neauglīga būs bezgožu saime, pērkamo teltis aprīs uguns.

³⁵Mokas tie ieņem un postu dzemdē, miesas tiem grūtas ar viltu!”