Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Ījaba 20 Bible Online

Ījaba 20 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Ījaba 20

¹Cofars no Naamas viņam atbildēja, sacīdams:

²“Patiesi, manas bažas liek man atbildēt nemiera dēļ, kas manī.

³Rājienu dzirdu, kas mani aizvaino! Mans gudrības gars palīdzēs atbildēt.

⁴Vai nezini — kopš laikiem ir tā, kopš cilvēks likts virs zemes,

⁵ka ļaundaru gaviles tik tepat, ka bezgoža līksmība tikai mirkli!

⁶Kaut viņa dižums līdz debesīm sniedz un viņa galva mākoņus skar,

⁷kā paša mēsls uz mūžiem tas zudīs, kas viņu pazinis, teiks: kur šis ir?

⁸Kā sapnis tas aizlidos — to neatradīs, kā nakts rēgs tas izgaisīs!

⁹Acs, kas to redzēja, to vairs neskatīs, viņa mājvieta to vairs neredzēs.

¹⁰Nabagiem glaimos viņa dēli, paša rokām tam manta būs jāatdod!

¹¹Vēl jaunības spēka pilni tam kauli, bet līdz ar viņu tas pīšļos aizies.

¹²Kaut salda viņa mutē negantība, kaut viņš bēdzina to zem mēles,

¹³sargā un neatdod, glabā to savā mutē,

¹⁴maize tam iekšās pārvērtīsies — par čūsku žulti tā kļūs viņa miesās!

¹⁵Cik mantas šis norijis, tikpat izvems, — no viņa vēdera izraus to Dievs,

¹⁶čūsku indi viņš zīdīs, nonāvēs viņu odzes mēle,

¹⁷neieraudzīs viņš straumes — upes un strautus, kur medus un krējums!

¹⁸Ko guvis, to atdos, — vis neaprīs, mantu, ko iemainījis, vis nebaudīs,

¹⁹jo viņš apspieda, atstūma nabagos, namu sev ņēma, ko nav cēlis,

²⁰viņa vēders nezināja miera, no viņa kārības nekur tverties.

²¹Nekas neglābās no viņa rijības — tādēļ nepaliks viņam labums!

²²Kad visa papilnam, jau ciešanas klāt — grūtdieņu rokas stiepjas pēc viņa!

²³Lai pilns tiek tam vēders, viņš tam uzsūtīs savu dusmu svelmi — kā lietu to izlies viņa iekšās!

²⁴No dzelzs asmens tas bēg, vara loks to ķer:

²⁵izvelk tam, no muguras iznāk, šautra tam no aknām iznāk! Briesmas pār viņu!

²⁶Tumsa gaida uz viņa mantu, neviena nekurta uguns to aprīs, kas paliks viņa teltī — tas izkūpēs!

²⁷Debesis atklās viņa vainu, un zeme sacelsies pret to,

²⁸zudīs, kas iekrāts tā namā, — viņš aizrauts viņa dusmu dienā.

²⁹Tāds ļaundara guvums no Dieva — mantojums, kuru tam lēmis Dievs!”