Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Ījaba 21 Bible Online

Ījaba 21 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Ījaba 21

¹Ījabs atbildēja, sacīdams:

²“Klausīt klausieties manus vārdus — tad būsiet mani mierinājuši!

³Cietieties, kamēr runāju, — kad būšu runājis, tad varat smiet!

⁴Vai tad pret cilvēku sūdzību ceļu? Kā lai neizsīkst mana pacietība?

⁵Uzlūkojiet mani un trūkstieties, lieciet sev roku uz mutes!

⁶Iedomājos un tūliņ sabīstos, manu miesu drebuļi sagrābj:

⁷kādēļ ļaundari dzīvo, sasniedz vecumu vareni spēkos?

⁸To dzimta stipra ap viņiem, viņu atvases tiem acu priekšā,

⁹to nami pasargāti no briesmām, pār tiem neceļas Dieva rīkste,

¹⁰tiem bullis aplec — un neviļas, tiem tele apvedas — un neizmetas!

¹¹Tie savus mazuļus gana kā jērus, un viņu bērni lēkā,

¹²tie ņem bungas un kokles un līksmo, kad stabule spēlē,

¹³tie labi aizvada dienas, tie viegli kapā aiziet,

¹⁴Dievam tie saka: atkāpies no mums, mēs tavus ceļus negribam zināt!

¹⁵Kas ir Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, kāds labums mums, ka mēs to piesauktu?

¹⁶Vai tad viņu labums nav viņu rokā? — Lai man ļaundaru padoms tāls!

¹⁷Vai gadās, ka ļaundaru gaismekļi apdziest? Vai nāk pār tiem posts? Vai viņš dusmās piešķir tiem mokas,

¹⁸ka tie taptu kā salmi vējā, kā pelavas, ko viesulis dzen?

¹⁹Vai Dievs viņu dēliem taupa sodību? Lai atmaksā pašam — ka zin!

²⁰Lai viņa acis nestundu pieredz, lai Visuvarenā naidu viņš atdzeras —

²¹kas viņam vairs gar savu namu, kad mēnešu skaits jau aprāvies?

²²Vai Dievam kāds mācīs saprašanu? Viņš pašus augstākos tiesā.

²³Viens nomirst pilns spēka itin drošs un rimts,

²⁴viņa sāni taukuma klāti, smadzenes kaulos atveldzētas.

²⁵Bet cits mirst ar rūgtu sirdi, nebaudījis laba.

²⁶Blakus tie pīšļos gulēs, un tārpi tos klās!

²⁷Saprotu gan jūsu domas, jūsu viltu, kad uzbrūkat man!

²⁸Jūs sakāt: kur augstmaņa nams? Kur telts, kurā ļaundari mita?

²⁹Vai ceļiniekiem neesat jautājuši, vai viņu liecībām neesat ticējuši —

³⁰ka posta diena ļaundari saudzē un dusmu dienā tas iziet sveikā?

³¹Kas tam pārmetīs viņa gaitas? Viņa nodarīto kas atmaksās?

³²Aizvada viņu uz kapiem — pie kapa tam sardzi liek.

³³Tīksma tam ielejas smilts! Pakaļ tam visi cilvēki nāk, priekšgājējiem nav skaita!

³⁴Ko mierināt mani velti — jūsu atbildēm nevar ticēt.”