Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Ījaba 29 Bible Online

Ījaba 29 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Ījaba 29

¹Ījabs turpināja savu runu, sacīdams:

²“Kaut es būtu kā senos mēnešos, kā dienās, kad Dievs mani sargāja,

³iededza savu gaismekli virs manas galvas, viņa gaismā es staigāju tumsā!

⁴Kad man bija ražas laiks un pār manu telti Dieva padoms,

⁵kad vēl Visuvarenais bija ar mani un mani bērni ap mani,

⁶kad mazgājās pienā mani soļi un pat klints man izverda eļļu!

⁷Kad iznācu pilsētas vārtos, kad laukumā iznācu sēdēt,

⁸puiši redzēja mani un slēpās, vecie cēlās un palika stāvam,

⁹augstmaņi mitējās runāt un plaukstu lika uz mutes,

¹⁰apklusa diženo balsis, mēle tiem lipa pie aukslējām.

¹¹Ļaudis dzirdēja un slavēja mani, ļaudis redzēja un godāja mani!

¹²Es glābu nabagu, kas brēc, bāreni, kam palīga nav,

¹³kas postā, svētīja mani, atraitnes sirdi es ielīksmoju.

¹⁴Taisnībā tērpos, tā ģērba mani, kā galvauts un mētelis bija mans spriedums,

¹⁵aklajam es biju acis, un klibajam kājas es biju.

¹⁶Tēvs es biju nabagiem, un svešo sūdzības es izskatīju.

¹⁷Netaisnā dzerokļus es sadragāju, no zobiem tam izrāvu laupījumu.

¹⁸Teicu: vecumā nomiršu es, kā smilšu būs manu dienu,

¹⁹manas saknes ūdenī sniedzas, rasa nakšņo man zaros,

²⁰mans gods allaž jauns, uzvilkts loks man rokā.

²¹Manī klausījās visi un gaidīja, klusējot mana padoma cietās.

²²Kad biju runājis, tie mitējās! — pār tiem ritēja mani vārdi.

²³Kā lietu tie gaidīja mani, kā pavasara negaisā pleta muti,

²⁴kad uzsmaidīju, tie pat neticēja, baidījās aptumšot manu vaigu.

²⁵Es tiem rādīju ceļu, kā ķēniņš sēdēju pulka vidū, kā bēdīgo mierinātājs.