Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Ījaba 9 Bible Online

Ījaba 9 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Ījaba 9

¹Ījabs atbildēja, sacīdams:

²“Patiesi zinu, ka tā! Bet kurš cilvēks taisns Dieva priekšā?

³Kurš gribēs ar viņu tiesāties? Tas nespēs atbildēt ne reizi no tūkstoša!

⁴Gudrs viņš sirdī, spēkā stiprs — kurš pretojies viņam un palicis sveikā?

⁵Viņš stumda kalnus, un tie nezina, kas tos apgāž savās dusmās,

⁶viņš tricina zemi no tās vietas, un tās balsti ļogās,

⁷viņš pavēl saulei, lai neuzlec, un zvaigžņu priekšā zīmogu liek,

⁸viņš debesis izpleš viens pats un jūras bangas kājām min,

⁹Gan Lāci, gan Muļķi[2] radījis viņš, gan Sietiņu, gan Dienvidu kambarus[3].

¹⁰Viņš veic lielas lietas, ka ne izprast, un brīnumus bez sava skaita!

¹¹Redzi, viņš iet garām, bet es neieraugu, viņš aizsteidzas, bet nemanu viņu.

¹²Redzi, viņš sagrābj — kurš liegs viņam, kas uzsauks viņam: ko tu dari!

¹³Dievs neaptur savas dusmas, viņa priekšā liecas lepnā palīgi!

¹⁴Kā tad es atbildēšu viņam? Kā rast vārdus, ko sacīt viņam?

¹⁵Kaut man taisnība, nerodu atbildēt — lūgtin man jālūdzas savu Soģi!

¹⁶Ja es sauktu un viņš atbildētu — neticu, ka viņš mani uzklausīs!

¹⁷Viesulī viņš mani satriec, cērt man daudz brūču par neko,

¹⁸neļauj man atvilkt elpu, mielo mani ar rūgtu!

¹⁹Ja spēkoties — viņš stiprāks, ja pie soģa — kas mans liecinieks?

²⁰Kaut es taisns, mana mute pels mani, kaut es nevainīgs, viņš vainos mani!

²¹Es esmu nevainīgs! Es nezinos sevi. Man riebj dzīvot!

²²Tādēļ saku: viss vienalga! Gan krietno, gan ļaundari viņš nomaitā.

²³Ja pātaga pēkšņi nokauj, par šķīsto izbailēm viņš smej!

²⁴Ļaundaru rokās nodota zeme, tās tiesnešiem vaigu viņš aizklāj — ja ne viņš, kurš tad?

²⁵Par ziņnesi žiglāk man dienas steidz, tās aiztrauc, neredzējušas laba,

²⁶aizšaujas kā niedru laivas, kā ērglis, kas metas uz ēsmu.

²⁷Ja es saku: mitēšos gausties, pacelšu acis, lai atspirgstu, —

²⁸satrūkstos savās sāpēs, zinu, tu neattaisnosi mani.

²⁹Es tas negantais! Ko tad lai velti nopūlos?

³⁰Ja es mazgātos sniega ūdenī un šķīstītu delnas ar sārmu,

³¹tad vircas bedrē tu iemestu mani, ka es riebtos pat paša drānām!

³²Viņš nav cilvēks kā es — kā lai atbildu viņam, kā mums abiem stāties pie tiesas?

³³Starp mums šķīrēja nav, kas uzliktu roku mums abiem.

³⁴Lai savu rīksti viņš atrauj man, un viņa briesmas lai nevajā mani,

³⁵tad runāšu, viņu nebīdamies, jo neesmu vis tāds!