Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Psalmi 104 Bible Online

Psalmi 104 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Psalmi 104

¹Teic, mana dvēsele, Kungu! Kungs, mans Dievs, cik tu esi liels, diženumā un slavā tērpies!

²Tu sedzies ar gaismu kā drānu, izplet debesis kā telti,

³uz ūdeņiem uzcel savas istabas, paņem mākoņus sev par ratiem, traucies ar vēja spārniem.

⁴ Tu dari vējus par saviem vēstnešiem un uguns liesmas sev par kalpiem!

⁵Tu liki zemi uz tās balstiem, ka neizkustas nemūžam,

⁶tai uzklāji dzelmi kā drēbi, augstāk par kalniem ūdeņi slējās!

⁷Tu apsauci tos, tie metās bēgt, no tava pērkona tie bēga,

⁸tie šļācās pret kalnu, tie gāzās ielejās, līdz vietai, ko tu noteici tiem.

⁹Tu noteici robežu, lai tie to nepārkāpj, ka tie vēlreiz nepārklāj zemi.

¹⁰Tu avotus sūti uz upēm, starp kalniem tie urdz,

¹¹tie dzirdina visus lauka zvērus, mežēzeļi dzesē slāpes,

¹²debesu putni mīt pie tiem, no koku lapotnēm dzied.

¹³Tu no savām istabām dzirdini kalnus, tava darba augļi piepilda zemi.

¹⁴Tu izdiedzē zāli lopiem un labību, ko cilvēkiem audzēt, ka tie iztiku dabū no zemes,

¹⁵tu dod vīnu, kas priecē cilvēka sirdi un ka tam vaigs spožs no eļļas, un maizi, kas spēcina cilvēka sirdi.

¹⁶Atdzirdīti ir Kunga koki, Lebanona ciedri, ko viņš iestādījis,

¹⁷kur putni taisa ligzdas, svēteļi to galotnēs mājo,

¹⁸augstie kalni tiek kalnu kazām, klintis ir patvērums klinšu trušiem.

¹⁹Tu radīji mēnesi laika mēram, sauli, kas zina, kur tai rietēt.

²⁰Tu radi tumsu, un tad nāk nakts, tad tekā visi meža zvēri,

²¹jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, barību sev prasa no Dieva.

²²Uzlec saule, un tie lasās prom, savos midzeņos tie apgulst.

²³Cilvēki iet pie sava darba un nopūlas līdz pat vakaram.

²⁴Tik daudz tu esi radījis, Kungs! To visu tu esi radījis gudrībā! Zeme ir pilna tavas mantas!

²⁵Redzi, jūra ir liela un visapkārt plešas, bez skaita tur ņudz dzīvības lielas un mazas,

²⁶ kuģi tur šaudās, leviatāns, ko tu radīji, blēņojas tur.

²⁷Visi tie raugās uz tevi, ka tu dod tiem barību īstajā laikā.

²⁸Tu dod tiem, un tie tver, tu atdari savu roku, un tie sāti laba.

²⁹Tu slēp savu vaigu, un tie trūkstas, tu ņem viņu dvašu, un tie mirst un atkal paliek par pīšļiem.

³⁰Tu pūt savu dvašu, un tie top, un tu atjauno zemes vaigu.

³¹Lai Kunga godība uz mūžiem, lai priecājas Kungs par savu radību —

³²viņš uzlūko zemi, un tā trīc, viņš skar kalnus, un tie kūp!

³³Lai dziedu Kungam, kamēr es dzīvs, un spēlēju savam Dievam par godu, kamēr esmu!

³⁴Lai tīk viņam mana lūgšana — es priecāšos Kungam!

³⁵Lai iznīdēti grēcinieki no zemes un ļaundaru nav vairs! Teic, mana dvēsele, Kungu! Slavējiet Kungu!