Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Psalmi 18 Bible Online

Psalmi 18 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Psalmi 18

¹Korvedim. Kunga kalps Dāvids sacīja Kungam šīs dziesmas vārdus todien, kad Kungs viņu glāba no visu naidnieku delnas un Saula rokas.

²Viņš teica: es mīlu tevi, Kungs, tu esi mans spēks,

³Kungs, tu mana radze, mans cietoksnis un mans glābējs! Mans Dievs, mana klints, uz kuras tveros, mans vairogs un mans glābšanās rags, un mana kalnu pils!

⁴Es piesaucu Kungu, kam pienākas slava, — no saviem naidniekiem es glābts!

⁵Turēja mani nāves saites, gāzās pār mani posta straumes,

⁶šeola saites mani apņēma, saņēma mani nāves slazdi,

⁷savās bēdās es saucu Kungu, savu Dievu es palīgā saucu. Viņš savā pilī izdzirda manu balsi, mans palīgā sauciens tam nāca ausīs —

⁸tad grīļojās un līgojās zeme, kalnu pamati drebēja un trīsēja, jo viņam uznāca dusmas.

⁹Cēlās dūmi no viņa nāsīm, rijēja uguns no viņa mutes, liesmu dzirkstis skrēja viņam pa priekšu!

¹⁰Viņš atvāza debesis un nāca lejā — tumšs padebess viņam zem kājām!

¹¹Ķerubā jāšus viņš laidās, viņš šāvās ar vēja spārniem,

¹²viņš sedzās tumsu visapkārt sev, jumās mākoņvāliem, melniem no ūdens,

¹³zibšņi tam priekšā mākoņus šķēla! Krusa un uguns dzirkstis!

¹⁴Ducināja no debesīm Kungs, Visuaugstais dārdināja savu balsi! Krusa un uguns dzirkstis!

¹⁵Viņš laida bultas un šķieda tās un zibeņus svieda un kliedēja tos.

¹⁶Kļuva redzamas ūdeņu gultnes, vaļā atsedzās pasaules pamati — no tavas rāšanās, Kungs, no tavu nāšu dvašas!

¹⁷Viņš sniedzās no augstumiem, ņēma mani, izrāva mani no lielajiem ūdeņiem,

¹⁸izglāba mani no naidnieka stipra, no maniem nīdējiem, pārlieku vareniem.

¹⁹Tie man uzbruka posta dienā, taču Kungs bija mans balsts!

²⁰Viņš izveda mani plašumos, izglāba — jo mīlēja mani.

²¹Kungs atdarīja pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības mani atalgoja,

²²jo es staigāju Kunga ceļus un nenoklīdu no sava Dieva —

²³visi viņa lēmumi man acu priekšā, no viņa likumiem novērsies neesmu!

²⁴Es biju krietns pret viņu un sargājos darīt grēku —

²⁵Kungs atalgoja mani pēc taisnības, pēc manu roku šķīstības viņa acu priekšā!

²⁶Uzticīgajam tu esi uzticīgs un krietnajam atdari krietnu,

²⁷pret sirdsšķīsto tu esi sirdsšķīsts, pret viltnieku tu proti viltu!

²⁸Nabaga ļaudis tu taču paglāb, bet augstprāšiem liec nodurt skatienu,

²⁹tu taču iededz manu gaismekli, Kungs! Mans Dievs dara gaišu manu tumsu!

³⁰Ak, ar tevi es satriecu karapulkus, ar savu Dievu es lecu pār vaļņiem!

³¹Redzi, Dievs, — viņa ceļš taisns! — Kunga sacītais piepildās, vairogs viņš visiem, kas tveras pie viņa!

³²Kurš gan ir Dievs kā vien Kungs un kurš klints kā vien mūsu Dievs?

³³ Dievs, kurš man apjozis spēku un darījis taisnu manu ceļu,

³⁴kurš man devis kājas kā stirnai, manās augstienēs darījis mani stipru!

³⁵Viņš manām rokām mācīja karot, liekt vara loku maniem delmiem!

³⁶Tu devi man savu glābēja vairogu, tava labā roka mani balstīja, un tava pazemība mani paaugstināja.

³⁷Tu devi plašumu, kur man staigāt, ka neļogās mani stilbi.

³⁸Es vajāju naidniekus un panācu tos, un negriezos atpakaļ, iekams tie kauti,

³⁹es satriecu tos, ka tie necēlās, tie saļima man zem kājām.

⁴⁰Pirms kaujas tu mani ar spēku apjozi, tu nolieci dumpiniekus manā priekšā,

⁴¹tu naidnieku sprandus pavērsi man, kas mani nīda — tos es iznīdēju.

⁴²Tie palīgu sauca, bet glābēja nebija, un Kungu — bet viņš tiem neatsaucās!

⁴³Es samalu tos kā putekļus vējā, kā dubļus uz ielas tos samīdīju.

⁴⁴Tu mani paglābi no ļaužu ķildām, tu mani noliki ciltīm par galvu, tautas, ko nepazinu, tagad man kalpo!

⁴⁵Kā tie padzirda, tā tūdaļ padevās — svešinieki lišķēja man.

⁴⁶Svešinieki pārbijušies grīļojās laukā no saviem cietokšņiem.

⁴⁷Dzīvs Kungs! Slavēta mana klints! Cildināts mana glābiņa Dievs!

⁴⁸Dievs, kurš dāvājis man atmaksu un pakļāvis man tautas,

⁴⁹kurš patvēris mani no naidniekiem! Ak, tu pacēli mani pār pretiniekiem, no varmākām tu paglābi mani,

⁵⁰ tādēļ slavēšu tevi starp ciltīm, Kungs, un dziedāšu tavam vārdam!

⁵¹Viņš diženi glābj savu ķēniņu un savam svaidītam dod žēlastību — Dāvidam un viņa dzimumam uz mūžiem!