Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Psalmi 89 Bible Online

Psalmi 89 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Psalmi 89

¹Ezrāhieša Ētāna psalms[149].

²Par Kunga žēlastību dziedāšu mūžos, es vēstīšu audžu audzēm par tavu uzticību!

³Es teicu: tava žēlastība celta uz mūžiem, debesīs nolikta tava uzticība. —

⁴Es slēdzu derību ar savu izredzēto, es zvērēju Dāvidam, savam kalpam:

⁵ uz mūžiem es iedibināšu tavu dzimumu un celšu uz audžu audzēm tavu troni![150] —

⁶Debesīs slavē tavus brīnumus un tavu uzticību svēto pulkā,

⁷jo kurš padebešos līdzīgs Kungam, kurš ir kā Kungs starp dievu dēliem?

⁸Dievs, bijāts svēto sapulcē, liels un baiss visiem, kas apkārt!

⁹Kungs, Pulku Dievs, — kurš ir kā tu? Varenais Kungs, tava uzticība — ap tevi!

¹⁰Tu valdi pār lepno jūru — kad tā slej viļņus, tu rāmini tos!

¹¹Tu satrieci lepno kā līķi, ar stipru elkoni svaidīji naidniekus.

¹²Tev debesis un tev zeme, zemes virsa un viss uz tās — tu esi tās dibinājis.

¹³Ziemeļus un dienvidus tu esi radījis, Tābors un Hermons gavilē tavu vārdu.

¹⁴Tev elkonis varens, stipra tev roka, pacelta tava labā roka!

¹⁵Taisnība un tiesa — tava troņa pamats, žēlastība un patiesība iet tev pa priekšu.

¹⁶Svētīta tauta, kas gavilēt prot, — Kungs, tava vaiga gaismā tie staigā,

¹⁷tavu vārdu tie dzied augu dienu un tavu taisnību tie cildina,

¹⁸jo viņu spēka rota — tu, un tava vēlība mūs stiprina!

¹⁹Jo no Kunga — mūsu vairogs, no Israēla Svētā — mūsu ķēniņš!

²⁰Reiz tu runāji parādībā, saviem uzticīgajiem tu teici: es palīdzēju varonim, es paaugstināju izredzēto tautā!

²¹ Es atradu Dāvidu, savu kalpu, ar savu svēto eļļu es svaidīju viņu —

²²mana roka to balstīs vienumēr, un mans elkonis stiprinās viņu!

²³Nepieveiks naidnieks viņu, un ļaundaris viņu nepazemos —

²⁴es satriekšu pretiniekus viņa priekšā un tos, kas viņu nīst, es sadragāšu.

²⁵Mana uzticība un žēlastība ar viņu, un ar manu vārdu viņš stiprumā augs.

²⁶Es likšu pār jūru viņa roku un pār upēm viņa labo roku.

²⁷Viņš sauks man: tu — mans Tēvs, mans Dievs, mana glābiņa klints! —

²⁸ Tiešām es viņu darīšu par savu pirmdzimto, par visaugstāko starp zemes ķēniņiem.

²⁹Mūžam ar viņu būs mana žēlastība un mana derība ar viņu stipra.

³⁰Uz laikiem esmu nolicis viņa dzimumu un viņa troni — kamēr debesis stāvēs.

³¹Ja viņa dēli atmetīs manu bauslību un nepildīs manas tiesas,

³²ja manus likumus tie pārkāps un manus baušļus neņems vērā,

³³es sodīšu ar rīksti viņu pārkāpumu un ar sērgu viņu vainu!

³⁴Bet viņam es neatraušu savu žēlastību un nepievilšu savu uzticību,

³⁵savu derību es nepārkāpšu, ko esmu teicis, es nemainīšu,

³⁶reiz esmu zvērējis pie sava svētuma — vai es Dāvidam melotu?!

³⁷Viņa dzimums mūžam būs un viņa tronis kā saule man priekšā,

³⁸kā mēness uz mūžiem, kā patiess liecinieks padebešos![151] —

³⁹Bet nu tu viņu atmet un atraidi un skaisties uz savu svaidīto,

⁴⁰tu lauz derību ar savu kalpu, tu vārti zemē viņa kroni,

⁴¹tu sašķel visus viņa vaļņus, sagāz viņa cietokšņus gruvešos,

⁴²ik garāmgājējs viņu aplaupa, kaimiņiem viņš par apsmieklu,

⁴³tu cel viņa pretinieku labo roku, tu priecē visus viņa naidniekus,

⁴⁴tu atcērt viņa zobena asmeni un nebalsti viņu kaujā,

⁴⁵tu esi atņēmis viņa spožumu un viņa troni nogāzis zemē,

⁴⁶apcirpis viņa jaunības dienas, apklājis viņu ar kaunu.[152]

⁴⁷Cik ilgi vēl, Kungs? Vai mūžam tu slēpsies? Vai kā uguns degs tavs naids?

⁴⁸Atceries, cik man mūža — tik dvesmai tu radījis visus cilvēkbērnus!

⁴⁹Kurš cilvēks dzīvo un neredz nāvi, un paglābjas no šeola varas?[153]

⁵⁰Kur tava senā žēlastība, mans Kungs, ko zvērēji Dāvidam savā uzticībā?

⁵¹Atceries, mans Kungs, tavu kalpu negodu, ko nēsāju krūtīs, no daudzām tautām!

⁵²Kā apsmej tavi naidnieki, Kungs, kā tie apsmej tava svaidītā soļus!

⁵³Lai slavēts Kungs mūžam! Patiesi un patiesi!