Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Sakāmvārdi 30 Bible Online

Sakāmvārdi 30 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Sakāmvārdi 30

¹Āgūra, Jākes dēla, vārdi. Vēstījums. Es gurstu, Dievs! Es gurstu, Dievs, un smoku!

²Paties, nejēga es, lai sauktos cilvēks, un nav man cilvēka saprāta!

³Es neesmu mācījies gudrību, kā lai pazīstu Svēto!

⁴Kurš ir uzkāpis debesīs un nokāpis atpakaļ? Kurš ir savācis vēju savās saujās? Kurš ir ūdeņus iesējis drānā? Kurš ir nolicis zemei malas? Kāds viņa vārds un viņa dēla vārds — vai tu to zini?

⁵Viss Dieva sacītais piepildās, vairogs viņš tiem, kas tveras pie viņa!

⁶Neko nepieliec viņa vārdiem, ka viņš nenorāj tevi un neapsūdz melos!

⁷Divas lietas tev izlūdzos — neatrauj man tās, pirms mirstu:

⁸blēņas un melus liec prom no manis, ne trūkumu, ne bagātību nepiešķir man! Dod man tik maizes, cik pienākas,

⁹lai nepārēdos un nenoliedzu tevi, sacīdams: kas ir Kungs? — bet lai tomēr netieku nabags, ka nesāku zagt, ka neaptraipu sava Dieva vārdu!

¹⁰Neaprunā kalpu šā kungam, ka šis tevi nenolād un ļaudis tevi nepeļ!

¹¹Dažs nolād savu tēvu un nesvētī savu māti,

¹²dažs šķiet šķīsts paša acīs, taču no saviem mēsliem nav mazgāts,

¹³dažs nez cik augstu ceļ skatienu, un viņa plaksti lepni plešas,

¹⁴dažam zobi kā zobeni un dzerokļi kā naži, ko iznīdēt nabagos no zemes un sūrdieņus no ļaužu vidus!

¹⁵Dēlei divas meitas — Dod! — Dod! Ir trīs, kas negūst sāta, četri, kas nesaka: gana! —

¹⁶Šeols, neauglīgs klēpis, zeme, kas netiek sāta ūdens, un uguns, kas nesaka: gana!

¹⁷Aci, kas ērcina tēvu un nievājas paklausīt mātei, gravā izknābs kraukļi, ērgļu cāļi to aprīs!

¹⁸Treji izbrīna mani un četrus es neizprotu —

¹⁹ērgļa ceļu debesīs, čūskas ceļu pār klinti, kuģa ceļu jūras selgā un vīra ceļu pie jaunavas!

²⁰Tā dara laulības pārkāpēja — tā bauda, tā noslauka lūpas, tā saka: es neesmu darījusi ļauna! —

²¹Zem trim trīc zeme, un četrus tā nepanes —

²²vergu, kas tiek par ķēniņu, nejēgu, kam maizes gana,

²³atstumtu sievu, kas paliek pie vīra, un kalponi, kas savas kundzes vietā!

²⁴Šie četri no zemes sīkuļiem, taču tie gudrin gudri —

²⁵skudras, tauta necik stipra, taču vasarā jaudā iztiku iekrāt,

²⁶klinšu truši, tauta ne branga, taču sataisa sev klintīs namus,

²⁷siseņiem ķēniņa nav, taču, pulkos stājušies, uzbrūk visi,

²⁸ķirzaku var ar roku notvert, taču tā — ķēniņu pilīs!

²⁹Šie trīs sper drošu soli, un četriem ir stalta gaita —

³⁰lauvam, kas stiprinieks starp zvēriem un neatkāpjas ne priekš viena,

³¹lepnajam gailim un āzim, un ķēniņam, kas ved pulkus!

³²Vienalga, vai dumji tu sāktu lielīties vai gudri, ar viltu — roku uz mutes!

³³Jo, kad pienu spiež, atliek siers, kad spiež degunu, tek asinis, kad uzspiež dusmām, tad izlec ķilda!