Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Sakāmvārdi 8 Bible Online

Sakāmvārdi 8 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Sakāmvārdi 8

¹Vai gudrība nesauc, vai sapratne neceļ balsi?

²Kalna galā ceļa malā, krustcelēs tā stājas,

³pie vārtiem, kas pilsētā ved, vārtu ejā tā kliedz:

⁴jums, vīri, es saucu, es runāju uz cilvēkdēliem —

⁵ņemieties jūs, vientieši, prātu un jūs, muļķi, gūstiet saprašanu,

⁶klausieties, es runāšu cildenas lietas, kas nāk man pār lūpām, tas — pareizs!

⁷Patiesība pie manām aukslējām, riebj manām lūpām negantība,

⁸taisns viss, ko teic mana mute, nav tur nekā greiza vai viltīga —

⁹viss tur taisns tādam, kas saprot, un pareizs tam, kas atradis zināšanu!

¹⁰Ņemiet manu mācību, ne sudrabu un labāk zināšanu, ne izcilu zeltu,

¹¹jo gudrība labāka par pērlēm — nekas, ko tu vēlētos, nebūs tai līdzīgs!

¹²Es, gudrība, mītu atjautai blakus, ar mani ir zinības un izmanība.

¹³Bīties Dieva ir — nīst ļaunu! Lepnību, augstprātību un ļaunas gaitas, un nešķīstu muti es nīstu!

¹⁴Man padoms un gudra ziņa, es — saprašana, man spēks!

¹⁵Ar mani ķēniņi valda un valdoņi taisnību lemj,

¹⁶ar mani augstmaņi valda un dižciltīgie — visi taisnie soģi!

¹⁷Kas mani mīl, tos es mīlu, kas mani meklē, tie mani atradīs.

¹⁸Bagātība un gods nāk man līdzi, augoša manta un taisns guvums.

¹⁹Mani augļi labāki par zeltu, par tīru zeltu, un mana raža — par izcilu sudrabu.

²⁰Taisnības ceļu es staigāju, turos pie patiesības takām,

²¹es dāvāju pārticību tiem, kas mani mīl, un viņu mantnīcas pildu.

²²Kungs mani radīja, sākdams savas gaitas, es viņam senākā — no tiem laikiem!

²³Mūžsen es darināta, iesākumā — vēl pirms zemes!

²⁴Kad vēl nebija dzelmes, es dzimu, kad nebija avotu, grūsnu ūdens,

²⁵pirms kalni bija guldīti, pirms pauguri — es dzimu,

²⁶kad viņš vēl nebija taisījis ne zemi, ne āres, ne pasaules pīšļus!

²⁷Kad viņš uzlika debesis, es biju klāt, kad novilka apvārsni dzelmei pāri,

²⁸kad darīja stiprus mākoņus augšā un spēcināja avotus dzelmē,

²⁹kad nolika jūrai robežu un ūdeņi stājās, kur viņš lika, kad nosprauda zemes pamatus,

³⁰tad es biju viņam līdzās kā darbiniece un iepriecinājums diendienā, es līksmojos viņa priekšā vislaik,

³¹es līksmojos viņa pasaules lokā un mans prieks — ar cilvēka dēliem.

³²Un nu, dēli, klausieties manī — svētīts, kas staigā manus ceļus! —

³³Uzklausiet pamācības un topiet gudri — neatmetiet tās!

³⁴Svētīts, kas klausās manī, kas diendienā gaida pie manām durvīm,

³⁵jo, kas rod mani, rod dzīvību un iemanto labvēlību no Kunga!

³⁶Bet, kas mani atmet, dara sev pāri — tie, kas nīst mani, mīl nāvi!