Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Mācītājs 2 Bible Online

Mācītājs 2 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Mācītājs 2

¹Es sacīju sev: nu, nāc, lai es pārbaudu tevi līksmībā — izbaudi labu! — Bet, redzi, arī tā ir tukšība!

²Par smiekliem es teicu: tie traki! — un par līksmību: kam tā der?!

³Es meklēju savā sirdī un nodevu vīnam miesu, bet gudrība vadīja manu sirdi, lai savaldu muļķību, un es saprotu, ko cilvēkbērniem vislabāk darīt zem debess viņu mūža dienās.

⁴Es ķēros pie lieliem darbiem, es cēlu sev namus, es stādīju vīnadārzus,

⁵es iekopu dārzus un augulājus, es stādīju tajos visādus augļu kokus,

⁶es uzplūdināju ūdens dīķus, ko dzirdīt kokus mežā,

⁷es pirku vergus un verdzenes, un jauni vergi dzima manā namā. Man bija ganāmpulki — gan vērši, gan avis — , man bija to vairāk nekā jebkuram pirms manis Jeruzālemē.

⁸Es krāju sudrabu un zeltu, ķēniņu un vietvalžu bagātības, es iegādājos sev dziedoņus un dziedones, un visu cilvēkbērnu saldumu — kundzenes, kundzenes!

⁹Tā es augu un pletos pāri visiem, kas bijuši pirms manis Jeruzālemē — un mana gudrība arī palika man!

¹⁰Visu, ko manas acis kāroja, es tām ļāvu, es neliedzu savai sirdij nekādu līksmību — lai mana sirds līksmojas par manām pūlēm, jo tā man ir alga par manām pūlēm.

¹¹Tad es pavēros uz visu, ko manas rokas bija veikušas, uz visiem darbiem, kuros biju pūlējies, un, redzi, viss ir tukšība un vēja tvarsts — nekas nav iegūstams zem saules!

¹²Es pavēros un redzēju gan gudrību, gan dulnumu, gan muļķību. Ko tad spēj cilvēks, kas nāk pēc ķēniņa? Tikai to, kas jau padarīts.

¹³Es esmu to redzējis — gudrība stāv augstāk par muļķību, tāpat kā gaisma ir augstāk par tumsu.

¹⁴Gudram acis ir pierē, bet muļķis staigā tumsā — taču es zinu, ka tiem abiem nolikts viens liktenis.

¹⁵Es sacīju sev: arī man nolikts muļķa liktenis — kādēļ tad es tik ļoti nodevos gudrībai? — Un es teicu sev, ka arī tā ir tukšība!

¹⁶Jo arī gudro nepiemin mūžam tāpat kā muļķi, un jo drīz aizmirstas viss; un kā nāk, ka gudrais mirst tāpat kā muļķis?

¹⁷Un es ienīdu dzīvi, jo nejauks man šķita viss, kas notiek zem saules, jo viss ir tukšība un vēja tvarsts.

¹⁸Es ienīdu visus savus pūliņus, kā es biju pūlējies zem saules, jo man tie jāatstāj kādam, kurš būs pēc manis,

¹⁹un kas zina, vai tas būs gudrais vai muļķis, taču viņš valdīs pār visiem maniem pūliņiem, ko es ar gudru prātu pūlējos zem saules, — arī tā ir tukšība!

²⁰Un izmisums sagrāba manu sirdi dēļ visiem pūliņiem, kā es biju pūlējies zem saules.

²¹Jo, redzi, cilvēks ir pūlējies ar gudrību, zināšanu un prasmi, un tādam, kas nav tur pūlējies, — tādam viņš atdod savu daļu! Arī tā ir tukšība! Un liela nejaucība!

²²Ko tad gūst cilvēks par saviem pūliņiem un savas sirds bažām, ka tas pūlas zem saules?

²³Jo sāpēs paiet visas viņa dienas un raizes ir viņa amats — pat naktī neatdus viņa sirds! Arī tā ir tukšība!

²⁴Cilvēkam nav nekā labāka kā ēst, dzert un rast savos pūliņos prieku. Es redzu, ka tas no Dieva rokas!

²⁵Jo kurš ēd un gavē bez viņa ziņas?

²⁶Jo tam cilvēkam, kas viņam tīk, viņš dod gudrību, zināšanu un līksmību, bet grēciniekam viņš uzliek par amatu vairot un krāt, lai atdotu tam, kurš tīk Dievam. Arī tā ir tukšība un vēja tvarsts!