Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Wisdom of Solomon 10 Bible Online

Wisdom of Solomon 10 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Wisdom of Solomon 10

¹Tā bija viņa, kas pasargāja pasaules tēvu — pirmveidoto, radīto un vienīgo, to piecēla no viņa paša pārkāpuma

²un apveltīja ar varu valdīt pār visu.

³Turpretim netaisnais, aiz dusmām no viņas atkāpies, gāja bojā niknuma uzplūdiem līdzi, kādos noslepkavoja brāli.

⁴Netaisnā dēļ applūda zeme, un atkal to izglāba gudrība, taisno vadot ceļā uz vienkārša koka.

⁵Tā bija viņa, kas, jukām pārņemot ļaunumā vienprātīgas tautas, taisnīgo pazina, Dieva priekšā nepeļamu saglabāja un uzturēja stipru, lai to neuzveiktu žēlums pret bērnu.

⁶Tā bija viņa, kas, bezdievīgajiem aizejot bojā, izglāba taisnīgo, tam bēgot no uguns, kas krita pār Pentapoli[5].

⁷Kā liecība tās ļaunumam joprojām no izkaltušas zemes dūmi kāpj, bez augļiem ražas laikā augi, kā piemineklis neticīgai dvēselei no sāls slejas stabs.

⁸Tik tiešām — tie, kas gudrībai pagāja garām, ne vien zaudēja spēju pazīt labo, bet arī atstāja piemiņu par savu neprātu pasaulei, lai nebūtu iespējams noslēpt, ar ko viņi pievīlās.

⁹Turpretim savus sekotājus gudrība izglāba grūtībās.

¹⁰Tā bija viņa, kas taisnīgo, kurš brāļa dusmu bēga, pa taisnākajām takām izvadīja, tam parādīja Dieva valstību, ļāva iepazīt to, kas svēts; ar panākumiem vainagoja pūliņus, ar bagātīgiem augļiem — darbus;

¹¹kad alkatīgie apspieda, tā viņam bija balsts, to vērta bagātu;

¹²no naidniekiem paglāba, no tiem, kas glūn no slēpņa, aizsargāja un, lai viņš zinātu, ka dievbijība ir visvarenākā, tam uzvaru piešķīra grūtā cīniņā.

¹³Tā bija gudrība, kas nepameta taisnīgo, kurš tika pārdots, bet izglāba no grēka;

¹⁴tam līdzi nokāpa cietuma bedrē un važās to neatstāja, bet sagādāja viņam valsts scepteri un varu pār saviem varmākām; kā meļus uzrādīja apmelotājus un viņu pašu ar mūžīgu godību apveltīja.

¹⁵Tā bija gudrība, kas svētus ļaudis, nepeļamu dzimtu, no apspiedējas tautas atbrīvoja,

¹⁶Kunga kalpa dvēselē iemājoja, bet ķēniņiem drausmiem ar zīmēm un brīnumiem pretī stājās,

¹⁷svētajiem atdeva algu, ko ar saviem pūliņiem tie bija pelnījuši, pa brīnišķu ceļu tos vadīja, par patvērumu tapa dienā, par zvaigžņu guni naktī;

¹⁸pārveda viņus pār Sarkano jūru, ūdens vāliem cauri izvadīja.

¹⁹Bet viņu naidniekus izdeldēja, no bezdibeņa dzīlēm tos uzvirmoja;

²⁰un tādēļ bezdievīgo ieročus kā laupījumu guva taisnīgie. Tavu svēto vārdu, Kungs, dziesmās viņi cildināja, tavu roku, aizstāvētāju, vienbalsīgi daudzināja;

²¹jo gudrība lūpas atvēra mēmajiem, tiem, kas vēl neprata runāt, valodu atraisīja