Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Wisdom of Solomon 11 Bible Online

Wisdom of Solomon 11 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Wisdom of Solomon 11

¹un darīja, lai svēta pravieša rokās labi izdotos viss, ko viņi veica.

²Tie izstaigāja tuksnesi, kur nemājo neviens, un slēja teltis, kur ceļu nav,

³pretī stājās pretiniekiem, naidniekus atvairīja.

⁴Slāpju pārņemti, viņi piesauca tevi, un tiem tika dots ūdens no kraujas klints, no cieta akmens remdētas slāpes;

⁵jo, kas viņu naidniekiem bija sods, tas viņiem bezizejā bija glābiņš.

⁶Vieniem saduļķotu asiņu saviļņotas upes mūžīgais tecējums —

⁷sods par rīkojumu bērnus slepkavot. Turpretim saviem ļaudīm tu devi papilnam ūdeni, nemaz tiem necerot,

⁸ar slāpēm toreiz parādījis, cik ļoti viņu pretiniekus sodīji,

⁹jo pārbaudījumos, ar kuriem tika iejūtīgi audzināti, tie saprata, cik smagas mokas cieta bezdievīgie, bargi tiesāti.

¹⁰Kā tēvs tu pamācīdams pārbaudīji savējos, kā neiecietīgs ķēniņš — bezdievīgos izmeklēji tiesādams.

¹¹Gan klātesot, gan prombūtnē tie mocījās vienādā mērā,

¹²jo, notikumus pieminot ar nopūtām, tie cieta divējādi:

¹³gan apjauta Kunga roku, dzirdot, ka citi saņēmuši dāvanā, ko paši piedzīvoja kā sodu,

¹⁴gan, izjutuši citādas slāpes nekā taisnīgie, ar izbailēm pēc notikušā apbrīnoja reiz upē iesviesto un atrasto, ko bija noraidījuši ar izsmieklu.

¹⁵Par sodu viņu aplamajām un netaisnīgajām domām, kurām, maldīgi sekojot, tie godināja bezsaprāta rāpuļus un prastus kustoņus, tu viņiem uzsūtīji bezsaprāta dzīvo radību bez skaita,

¹⁶lai modinātu atziņu: ar ko grēko, ar to soda.

¹⁷Tavai visuvarenai rokai, no bezveidīgā radījušai pasauli, tik tiešām netrūka nekā, — lai uzsūtītu neskaitāmus lāčus, trakojošus lauvas

¹⁸vai nepazīstamus zvērus, kas, jaunradīta niknuma pilni,[6] elsojot dveš uguni, izplata dūmu dunoņu, šķiļ drausmas dzirksteles no acīm,

¹⁹un spētu viņus iznīcināt ne vien uzbrūkot, bet jau ar savu drausmo izskatu vien nomaitāt.

²⁰Un pat bez visa tā — taisnības vajāti un tavas varenības dvesmas izkliedēti, no viena dvašas pūtiena tie būtu varējuši aiziet bojā. Bet visu tu esi izkārtojis pēc mēra un skaita, un svara,

²¹jo tev vienmēr iespējams veikt diženas lietas, un kas gan spētu pretoties tava delma spēkam?

²²Visa pasaule tavā priekšā kā sīks svaru skāriens, kā rasas lāse agri no rīta, nokrītot zemē.

²³Visu spēdams, tu visus žēlo; lai ļaudis atgrieztos, uz grēkiem neraugies,

²⁴tādēļ ka tu mīli visu, kas ir; nekas no radītā tev neriebj, — ja tev kas būtu bijis nīstams, tu nebūtu to radījis.

²⁵Ja tu kaut ko nebūtu vēlējies, kā gan tas pastāvētu? Un kā lai saglabātos tas, ko tu nebūtu saucis pasaulē?

²⁶Bet visu tu saudzē, jo viss ir tavs, Kungs, kas dzīvību mīli, —