Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Wisdom of Solomon 12 Bible Online

Wisdom of Solomon 12 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Wisdom of Solomon 12

¹ikvienā ir tavs neiznīcīgais gars.

²Tādēļ soli pa solim tu pārmāci tos, kas grēko, un, pārkāpumus atgādinot, brīdini, lai, atbrīvojušies no ļaunuma, tie sāktu ticēt tev, Kungs.

³Tavas svētās zemes kādreizējos iemītniekus

⁴tu gan ienīdi par viņu nīstamajām ieražām — burvestībām, svētziedzīgiem ritiem —

⁵un nežēlīgos bērnu slepkavas un iekšu ēdājus cilvēku miesas mielastos, un iesvētītos asinsbrālībās,

⁶un vecākus — bezpalīdzīgo bendes — ar mūsu tēvu rokām iznīcināt apņēmies,

⁷lai, Dieva bērniem ieceļojot, tos spētu uzņemt pienācīgā skaitā no visām tev visvērtīgākā zeme.

⁸Kā cilvēkus tu arī tādus ļaudis taupīji, pa priekšu savam karapulkam sūtot lapsenes, lai viņus izdeldētu pamazām:

⁹ne tādēļ, ka tev nebūtu pa spēkam ar taisnīgo rokām veikt kaujā bezdievīgos vai iznīcināt vienā mirklī ar drausmiem zvēriem vai ar skaudru vārdu,

¹⁰bet gan tiesu pamazām spriežot, devi tiem iespēju atgriezties, kaut arī zināji, ka ļauni viņi pēc dabas, to nekrietnība iedzimta, nemūžam nemainīs tie savu domu gaitu,

¹¹jo nolādēta jau no paša sākuma ir viņu cilts. Un, ne jau kāda bīdamies, tu viņus atbrīvoji no soda par grēkiem —

¹²jo kas gan teiks: ko esi izdarījis? Kas tavam spriedumam pretosies? Kas apsūdzēs, ka iznīcinātas tautas, ko esi radījis? Kas tavā priekšā nostāsies aizstāvēt netaisnos?

¹³Nav taču neviena cita Dieva, kam rūpētu viss; kā priekšā tev būtu jāpierāda, ka neesi netaisni spriedis.

¹⁴Ne ķēniņš, ne patvaldnieks nespēs tev pretī stāt, aizstāvot tos, ko tu būsi sodījis.

¹⁵Pats taisnīgs, tu Visumu taisnīgi valdi, par savas varenības necienīgu uzskatot jau iespēju vien kādu nepelnīti notiesāt.

¹⁶Tavs spēks ir taisnīguma pamatā, pār visu valdi, tādēļ visu saudzi,

¹⁷tu savam spēkam liec izpausties, ja tavas varenības pilnībai netic; tu apkauno augstprātību, kas piemīt tiem, kam zināma ir tavas varenības pilnība.

¹⁸Pats būdams valdnieks pār savu spēku, tu tiesā iecietīgi un ļoti saudzīgi valdi pār mums, jo, kad vien vēlies, viss tev iespējams.

¹⁹Tā rīkodamies, tu iemācīji savai tautai, ka taisnīgajam jāmīl cilvēki, un apveltīji savus dēlus ar cerību, ka dāvāsi atgriešanos no grēkiem.

²⁰Ja savu bērnu naidniekus, nāvi pelnījušus, ar tādu piesardzību sodīji, gan laiku atvēlot, gan iespēju no ļaunā atstāties,

²¹ar kādu rūpību gan savus dēlus tiesāji, ar zvērestiem un līgumiem to tēviem labu solījis.

²²Ar mēru[7] mūsu naidniekus šaustot, mūs audzini, lai, paši tiesājot, mēs tavu labestību pieminētu un tiesāti lai žēlastību gaidītu.

²³Un tādēļ tos, kas dzīvojuši kā bez prāta, netaisnos, tu mocīji ar viņu pašu riebeklībām,

²⁴jo pievilti kā runāt nespējīgi bērni, tie maldu ceļos bija aizmaldījušies pārlieku, no riebīgajām radībām par dieviem uzskatot visnicināmākās.

²⁵Tālab kā bērnus neapdomīgus ar izsmieklu tu viņus sodīji,

²⁶bet tos, kurus nepārmācīja sods, rotaļa vien, skāra spriedums, kas bija Dieva cienīgs.

²⁷Ciešot sodījās viņi par radībām, kuras bija uzskatījuši par dieviem, ar kurām tagad tika šaustīti, un, atverot acis, atpazina viņu — patieso Dievu, ko liedzās atzīt, un tādēļ nāca pār tiem galējais sods.