Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Wisdom of Solomon 5 Bible Online

Wisdom of Solomon 5 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Wisdom of Solomon 5

¹Tad atklāti un droši taisnīgais ieņems vietu saviem apspiedējiem un pūliņu nievātājiem pretī.

²Baisas izbailes tos pārņems, viņu ieraugot, pagalam pārsteigs negaidītā izglābšana.

³Ieskatu mainot, garā nomākti, elsojot cits citam tie teiks:

⁴“Redzi, viņš, ko mēs reiz izsmējām, par ko mēs, neprātīgie, ļauni zobojāmies, par neprātīgu uzskatījām viņa dzīvi, par nicināmu viņa dzīves galu.

⁵Kā gan viņš pieskaitīts ir Dieva dēliem, un kā gan svēto vidū viņa daļa?

⁶Tie tātad bijām mēs, kas nomaldījāmies no patiesības ceļa, kam taisnīguma gaisma neatspīdēja un saule neatausa.

⁷Līdz sātam izstaigājām noziedzības dižceļus un bojāejas takas, un tuksnešus, kur ceļu nav, mēs izklejojām, bet Kunga ceļu nepazinām.

⁸Kāds labums mums no augstprātības? Ko līdzējusi uzpūtīgā bagātība?

⁹Tās gaisušas kā ēna, kā vēsts, kas garām steidz.

¹⁰Kā, kuģim bangainus ūdeņus šķērsojot, velti meklēt brauciena pēdas — nav atrodams viļņos ķīļa noietais ceļš;

¹¹kā, putnam gaisu pārskrejot, nekas par viņa lidojumu neliecina, ar spārnu vēzieniem tas liego vēsmu šausta, ar šalku spēku plēš un cauri trauc — no viņa gājuma ne zīmes nepaliek;

¹²kā, mērķī šautai bultai gaisu pušu šķeļot, gaiss tūdaļ sakļaujas, kur skrējums — nepateikt;

¹³tā arī mēs kā dzimuši, tā izdzisām: nav mums ko parādīt — nevienas zīmes, ko būtu atstājusi tikumība. Mēs nekrietnībā sevi esam izšķieduši.”

¹⁴Jā gan, kā pelavas, ko aiznes vējš, ir bezdievīgā cerētais, kā trausla, vētras triekta, sarma, kā dūmi, vēja aizpūsti, kā atmiņas par viesi, kas sabijis tik dienu.

¹⁵Mūžīgi turpretim dzīvo taisnīgie, Kunga atalgoti, Visuaugstā aprūpēti;

¹⁶tos vainagos ar diženumu Kungs, tiem pieri ar daiļumu rotās. Viņš sargās tos ar savu labo roku, ar vairogu — ar savu delmu segs,

¹⁷tvers pilnu bruņojumu — savu degsmi, par ieročiem, ar ko veikt naidniekus, darīs radīto,

¹⁸liks krūšu bruņas — taisnīgumu, bruņucepuri — vienlīdz taisnu tiesu,

¹⁹nesatriecamu vairogu ņems — svētumu,

²⁰asas dusmas par zobenu asinās, un viņam līdzās pret neprātīgajiem cīnīsies Visums.

²¹Skries zibens šautras nekļūdīgas un kā no cieši vilkta loka — no mākoņiem mērķī lidos,

²²kā katapultas triekta, neganta kritīs krusa. Jūras ūdeņi aiz niknuma pret neprāšiem mutuļos, upes bez žēlastības raus dzelmē.

²³Varens vējš[4] tiem pretī stās, kā viesulis izsijās; visu zemi postīs noziedzība, ļaundarība gāzīs valdnieku sēdekļus.