Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Sirach (Ecclesiasticus) 16 Bible Online

Sirach (Ecclesiasticus) 16 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Sirach (Ecclesiasticus) 16

¹Atbildība par pēcnācējiem Nealksti pulkiem bērnu, tādu, kas neder nekam, par bezdievīgiem dēliem nelīksmojies;

²kaut būtu daudzi, nelīksmojies par tiem, ja pret Kungu tiem bijības nav.

³Nelolo paļāvību, ka viņi dzīvos, neraugies, ka viņu ir daudz: pirms laika nāksies tev nopūsties sērās, un, negaidot uzzināsi, ka tiem pienācis gals, — un tādēļ viens ir labāk nekā tūkstotis, bez bērniem mirt ir labāk nekā bezdievīgos iedzīvoties:

⁴viens pats, kas ir saprātīgs, — un pilsēta piepildīsies, bet bauslības neievērotāju cilts iztukšosies. Dieva tiesas piemēri

⁵Daudz ko tādu ir skatījušas manas acis, ausis vēl iespaidīgāku dzirdējušas.

⁶Uzliesmoja uguns grēcinieku pulkā, iedegās dusmas nepakļāvīgā tautā.

⁷Viņš bija nepielūdzams pret senajiem milzeņiem, tie bija sacēlušies savā spēkā;

⁸viņš netaupīja tos, kuru vidū bija apmeties Lats, tie viņam riebās savā augstprātībā.

⁹Viņš neapžēlojās par tautu, nolemtu bojāejai, tā ir aizslaucīta savos grēkos. Tā, neklausoties svēto pulku aizbildņos, viņš rīkojās ar tautām, kas bija nepadevīgu sirdi,

¹⁰un tāpat ar seši simti tūkstoš kājniekiem, kas bija sapulcējušies nepadevīgu sirdi, — šaustot un žēlojot, satriecot un dziedinot, ar žēlsirdību un bardzību ir rīkojies Kungs.

¹¹Ja tik viens vienīgs nepadevīgu skaustu būtu palicis nesodīts, tas būtu brīnums, jo viņš ir tas, kas apžēlo un dusmojas, gan piedodot dižens, gan dusmojoties.

¹²Kā viņa apžēlošanās liela, tā apsūdzība. Pēc darbiem viņš cilvēku tiesā.

¹³Ar nolaupīto neizbēgs grēcinieks, un savā pacietībā dievbijīgais nepaliks tukšā.[29]

¹⁴Ikkatrai žēlsirdībai Kungs sagatavo augsni. Ikviens saņems pēc saviem darbiem.

¹⁵Faraonam Kungs sirdi darīja cietu, un tas viņu nepazina, turpretī pasaule — tā iepazina Kunga paveikto.

¹⁶Viņa žēlastība ir atklājusies visam radītajam. Gan gaisma, gan tumsa ir iedalīta Ādamam. Atbildības neizbēgamība

¹⁷Nesaki: “Es paslēpšos no Kunga. Kas gan par mani atcerēsies augstumos? Tik daudzu ļaužu vidū mani nepamanīs. Kas pasaules neizmērojamībā esmu es?”

¹⁸Redzi, viņam apraugot un apmeklējot, salīgosies debesis un debesu debesis, bezdibenis un zeme, viss Visums, kas pēc viņa gribas tapis un top,

¹⁹un kalni un zemes pamati, viņam uzlūkojot, trīsēdami drebēs.

²⁰“Bet neviens jau par to nedomā! Un kuram gan rūp viņa takas?”[30]

²¹Arī vēja brāzma cilvēkam nav redzama. Apslēptībā paliek lielākā daļa Kunga darbu.

²²“Kas ziņos par taisnīgi darīto? Kas gaidīs to? Jo derība taču ir tālu, bet visu pārbaudīs beigās.”

²³Tā domā tāds, kam trūkst sapratnes. Kā nejēga, tā maldos aizklīdušais domā muļķības. Cilvēks Dieva radīšanas plānā

²⁴Uzklausi mani, dēls, un mācies izpratni! Veltī vērību maniem vārdiem savā sirdī!

²⁵Pēc kārtas izklāstīšu mācību, ar izpratni iepazīstināšu sīki jo sīki.

²⁶Kopš iesākuma Kungam ir bijuši padomā viņa darbi;[31] tos īstenojot, ikkatram viņš noteicis gaitu,

²⁷uz mūžiem sakārtojis savus darbus, uz darbu darbiem katra aizsākumu. Ne tiem slāpst, ne tie gurst, ne tie rimstas īstenoties,

²⁸ne cits citu tie traucē un nemūžam neatteiksies izpildīt, kas viņa pieteikts.

²⁹Pēc tam Kungs uzlūkoja zemi, ar saviem labumiem piepildīja,

³⁰ar dzīvām būtnēm pārklāja zemes vaigu, un tām ir jāatgriežas atpakaļ — zemē.