Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Sirach (Ecclesiasticus) 20 Bible Online

Sirach (Ecclesiasticus) 20 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Sirach (Ecclesiasticus) 20

¹Pārmetumi laikā un vainas atzīšana Ir nelaikā izteikti pārmetumi. Ir cilvēks, kas, būdams saprātīgs, klusē.

²Cik gan labāk ir izsacīt pārmetumus nekā glabāt dusmas!

³Kas izlīgst, atzīstot savu vainu, būs glābts no zaudējuma.

⁴Kā einuhs, iekārojis laupīt jaunavību meitenei, ir tāds, kas uzmācas par varītēm ar savu spriedumu.

⁵Ir tāds, ko uzskata par gudru klusēšanas dēļ; ir tāds, ko ienīst pārmērīgas runāšanas dēļ;

⁶ir tāds, kas klusē, nezinot, ko atbildēt, bet ir, kas klusē, zinot īsto mirkli.

⁷Gudrs cilvēks klusē līdz īstajam mirklim, turpretī lielībnieks un nelga nepievērš vērību mirklim.

⁸Kas runā pāri mēram, apriebsies. Kas piesavinās tiesības, tiks ienīsts. Cik gan labi paust nožēlu, saņemot pārmetumus! Tu izvairīsies tā no apzināta grēka. Gudrā un nelgas labvēlība

⁹Ir veiksme nelaimē un ieguvums, kas kļūst par zaudējumu.

¹⁰Ir dāvana, no kuras tev nebūs labuma, un dāvana, kas divtik atmaksājas.

¹¹Ir zaudējums iedomu dēļ, ir cilvēks, kas pazemots iet paceltu galvu.

¹²Ir tāds, kas par nieku pērk daudz, bet pārmaksā septiņkārt.

¹³Ar vārdiem gudrais panāk, lai viņu iemīļo, bet muļķis velti šķiežas ar savu labvēlību.

¹⁴No nelgas dāvanas tev labuma nebūs, nedz labums būs no tās, ko vajadzības spiests dod nenovīdīgais: reiz devis — pats pēc daudzām lūkojas.

¹⁵Maz devis, daudz paļās, muti vaļā kā saucējs, šodien aizlienēs, atprasīs rīt — šādu cilvēku nīst.

¹⁶Muļķis saka: “Man draugu nav, un par labo man nepateicas.” Prastu valodu tie, kas viņa maizi ēd.

¹⁷Cik daudzkārt viņu izsmies un tik daudzi, jo viņš nav apjautis, ko nozīmē, ka ir, nedz to, ka nav, — viņam vienalga. Vārdi vietā un nevietā

¹⁸Labāk kritiens, paslīdot kājai, nevis paslīdot mēlei, tā klūp nekrietnie — steidzoties.

¹⁹Nesmalkjūtīgs cilvēks — kā nepiedienīgs stāsts, kas nemācītajiem ir nepārtraukti uz mēles.

²⁰Sakāmvārdos, kas atskan no muļķa lūpām, nemēdz ieklausīties. Nav pateikti īstajā brīdī.

²¹Dažam trūkums neļauj grēkot: pienāk atpūta — un it nekas nekremt viņu.

²²Dažs pazudina dvēseli kaunēdamies: pazudina to — lai izpelnītos nelgas ievērību.

²³Dažs apsola draugam aiz kauna — un draugu velti padara par naidnieku.

²⁴Kauna zīme cilvēkam — meli, nemācītajam pastāvīgi uz mēles.

²⁵Labāk būt zaglim nekā melot bez mitas, kaut arī bojā ies abi, tā rīkojoties.

²⁶Ieradums melot dara negodu cilvēkam, melīgo pavada pastāvīgs kauns.

²⁷Ar vārdiem ver ceļu gudrais, diženajiem iepatikties rauga saprātīgais.

²⁸Kas apstrādā zemi, augstu met gubu; kas diženajiem rauga iepatikties, gandara par netaisnību.

²⁹Cienasts un dāvanas dara aklas gudro acis, kā iemaukti attur no skarbiem vārdiem.

³⁰Apslēpta gudrība, nemanāms dārgumu krājums — kāds gan no abiem labums?

³¹Labāk cilvēks, kas slēpj savu muļķību, nekā cilvēks, kas slēpj savu gudrību.

³²Labāk, Kungu meklējot, neatlaisties un nepiekāpties nekā atrasties grožiem rokā bez valdnieka dzīves ratos.