Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Sirach (Ecclesiasticus) 22 Bible Online

Sirach (Ecclesiasticus) 22 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Sirach (Ecclesiasticus) 22

¹Noķēzītam akmenim līdzinās kūtrais, kurš katrs to izsvilpj par tādu negodu;

²čupiņai sūdu līdzinās kūtrais, kurš to paceļ, skurina roku. Bērni — vecāku gods un negods

³Būt neaudzinātā tēvam ir kauns. Neaudzināta meita ir zaudējums.

⁴Saprātīga meita tiks pie vīra, kauna darītāja vecākus skumdinās.

⁵Gan tēvam pārgalvīgā dara kaunu, gan vīram, ne tēvs tādu godās, ne vīrs.

⁶Klāstīšana nelaikā — sēru laikā mūzika; rīkstes un mācība — ikkatrā laikā gudrība.

⁷Labi audzināti bērni, kam labi klājas, kliedē vecāku necilību;

⁸neaudzināti bērni, nicināti un iedomīgi, aptraipa dzimtas locekļu dižciltību. Izvairīšanās no muļķa sabiedrības

⁹Muļķi mācīt — māla trauku līmēt, no dziļa miega celt aizmigušo;

¹⁰muļķim klāstīt — snauduļojošam stāstīt, beigās apjautājas: “Kas ir?”

¹¹Raudi par mirušo, tam gaisma aptumsusi; raudi par muļķi — prāts aptumšojies. Tik rūgti neraudi par mirušo! Tas atpūšas. Par nāvi ļaunāks muļķa mūžs.

¹²Par mirušo sēras ir septiņas dienas, par muļķi un bezdievīgo — visas viņa mūža dienas.

¹³Ar nelgu neielaidies sarunās un neej pie nejēgas, jo savā trulumā viņš nonievās visu tavējo; no tāda izvairies, lai neiekultos nepatikšanās: sprauslājot viņš tevi notašķīs. No tāda attālinies un varēsi atelpot, un nebūs jānogurst no viņa stulbuma.

¹⁴Kas ir smagāks par svinu? Muļķis — kā citādi saukt?

¹⁵Smilts, sāls, dzelzs klucis panesams vieglāk par nejēgu. Apņēmība un padoms

¹⁶Kā, uznākot zemestrīcei, nelūzīs iebūvēts koka spraislis, tā vajadzīgajā brīdī nebaiļosies sirds, balstījusies prātīgā padomā.

¹⁷Apņēmība, kurai pamatā — izprasta doma, ir kā apmetums, kas gludu sienu rotā;

¹⁸kā pret vēju augstienēs nenoturēsies mieti,[34] tā gļēva sirds muļķīgās iedomās nenoturēsies pret bailēm. Draudzības saglabāšana

¹⁹Aci bakstot, izsprāgst asaras, sirdi skarot, izlaužas jūtas;

²⁰putnus padzen, metot ar akmeni, mētājoties ar apvainojumiem, satriec draudzību.

²¹Ja esi izvilcis zobenu pret draugu, neļaujies izmisumam: ir atpakaļceļš;

²²ja esi vēris muti pret draugu, nebaiļojies: ir izlīgšana, ja vien nav izteikti apvainojumi, nav bijusi uzpūtība, nav izpausti noslēpumi, nav rīcībā nodevības, ikviens draugs šādos gadījumos bēgs.

²³Iemanto tuvākā uzticību, viņam vēl nabagam esot, lai kopā baudītu labklājību, kad viņam tā būs; nepamet viņu, uznākot grūtībām, lai, viņam saņemot mantojumu, mantotu arī tu, jo cilvēks stāvokļa dēļ nekad nav nicināms un bagāts nejēga apbrīnu nepelna.

²⁴Pirms uguns — tvaiks un dūmi no ēzes, pirms asinīm — pulgošana.

²⁵Es nekaunēšos dot pajumti draugam, es neslēpšos viņa vaiga,

²⁶bet, ja ar viņa ziņu man atgadīsies kas ļauns, no viņa vairīsies ikviens, kas to būs dzirdējis. Savaldība un godprātība

²⁷Kas manai mutei nozīmēs sardzi, prasmīgi aizzīmogos man lūpas, lai mēles dēļ es nepakristu un tā neaizrautu mani bojā?